1Tanī laikā Jēzus staigāja svētdienā caur labību; un Viņa mācekļi bija izsalkuši un sāka vārpas plūkt un ēst. 2Bet tie farizeji, to redzēdami, uz Viņu sacīja: redzi, Tavi mācekļi dara, ko svētdienā darīt nav brīvi. 3Un Viņš uz tiem sacīja: vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darījis, kad viņš bija izsalcis līdz ar tiem, kas pie viņa bija? 4Ka viņš ir Dieva namā gājis un tās noliktās maizes ēdis, ko ēst nebija brīvi, ne viņam, ne tiem, kas pie viņa bija, bet priesteriem vien? 5Jeb vai jūs bauslībā neesat lasījuši, ka priesteri svētdienās svētdienu Dieva namā pārkāpj un ir nevainīgi? 6Bet Es jums saku, ka Tas kas šeitan, ir lielāks, nekā tas Dieva nams. 7Bet kad jūs zinātu, kas tas ir: Man patīk sirds žēlastība un ne upuris, tad jūs šos nevainīgos nebūtu notiesājuši. 8Jo Tas Cilvēka Dēls ir arī svētdienas kungs. 9Un Viņš no turienes izgājis nāca viņu baznīcā. 10Un redzi, tur bija cilvēks, tam bija sakaltusi roka, un tie viņam vaicāja, sacīdami: vai brīvi svētdienā dziedināt? Ka tie Viņu apsūdzētu. 11Bet Viņš uz tiem sacīja: kurš cilvēks būs jūsu starpā, kam ir viena avs, un kad tā svētdienā iekrīt bedrē, vai tas to nesatvers un neizvilks ārā? 12Vai tad nu cilvēks nav daudz labāks, nekā avs? Tāpēc ir brīvi, svētdienā labu darīt. 13Tad Viņš uz to cilvēku sacīja: izstiepi savu roku! Un viņš to izstiepa. Tad tā viņam palika atkal vesela kā tā otra. 14Tad tie farizeji izgāja un aprunājās pret Viņu, kā tie To nomaitātu. 15Bet Jēzus to nomanīdams aizgāja no turienes. Un daudz ļaužu Viņam gāja pakaļ, un Viņš tos visus dziedināja. 16Un Viņš tiem piekodināja, ka tie Viņu nedarītu zināmu. 17Ka piepildītos, ko pravietis Ezaija runājis, sacīdams: 18Redzi, Mans kalps, ko Es izredzējies, un Mans mīļais, pie kā Manai dvēselei labs prāts; Es likšu uz Viņu Savu Garu, un Tas pasludinās tautām tiesu. 19Ne Viņš bārsies, ne brēks, un neviens nedzirdēs uz ielām Viņa balsi. 20Ielūzušu niedri Viņš nesalauzīs, un kvēlošu dakti Viņš neizdzēsīs, tiekams Viņš tiesai dos uzvarēšanu. 21Un tautas cerēs uz Viņa vārdu. 22Tad viens velna apsēsts pie Viņa tapa novests, akls un mēms būdams. Un Viņš to darīja veselu, tā ka tas aklais un mēmais runāja un redzēja.  23Un visi ļaudis iztrūkās un sacīja: vai Šis nav Dāvida dēls? 24Bet tie farizeji to dzirdēdami, sacīja: Šis velnus neizdzen, kā tik vien caur Beēlcebulu, velnu virsnieku. 25Bet Jēzus viņu domas nomanījis, uz tiem sacīja: ikviena valsts, kas savā starpā ienaidā, tā aiziet postā, un ikkatra pilsēta vai nams, kas savā starpā ienaidā, nevar pastāvēt. 26Ja nu sātans sātanu izdzen, tad viņš ir ienaidā ar sevi pašu; kā tad viņa valsts var pastāvēt? 27Un ja Es caur Beēlcebulu velnus izdzenu, caur ko tad jūsu bērni tos izdzen? Tāpēc tie būs jūsu tiesātāji. 28Bet ja Es caur Dieva Garu velnus izdzenu, tad Deva valstība jau pie jums atnākusi. 29Jeb kā kas var ieiet tā stiprā namā un paņemt viņa lietas, ja tas papriekš to stipro nesaista? Un tad tas viņa namu aplaupīs. 30Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani, un kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa. 31Tāpēc Es jums saku: ikkatru grēku un ikkatru zaimošanu cilvēkiem piedos, bet Tā Gara zaimošana cilvēkiem netaps piedota. 32Un kas ko runā pret To Cilvēka Dēlu, tam tas taps piedots; bet kas ko runā pret Svēto Garu, tam netaps piedots nedz šinī nedz nākošā mūžā. 33Ņemiet labu koku, tad arī viņa augļi būs labi, vai ņemiet nelāga koku, tad arī tie augļi būs nelabi; jo koks top pazīts pie saviem augļiem. 34Jūs odžu dzimums, kā jūs varat ko laba runāt, ļauni būdami? Jo no sirds pilnības mute runā. 35Labs cilvēks no labas sirds mantas izdod labu, un ļauns cilvēks no ļaunas mantas izdod ļaunu. 36Bet Es jums saku, ka par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild soda dienā. 37Jo pēc saviem vārdiem tu tapsi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tapsi pazudināts. 38Tad kādi no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēja un sacīja: Mācītāj, mēs no tevis kādu zīmi gribam redzēt. 39Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: nikna un laulību pārkāpēja tauta meklē zīmi; un viņai nekāda zīme netaps dota, kā vien pravieša Jonas zīme. 40Jo kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija lielas jūras zivs vēderā, tā arī Tas Cilvēka Dēls trīs dienas un naktis būs zemes klēpī. 41Ninivieši celsies soda dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tie no grēkiem ir atgriezušies uz Jonas sludināšanu, un redzi, šeit ir vairāk, nekā Jona. 42Tā ķēniņiene no dienvidu puses celsies soda dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tā no pasaules gala ir nākusi, Salamana gudrību dzirdēt; un redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans. 43Bet kad tas nešķīstais gars no cilvēka izgājis, tad tas pārstaigā sausas vietas un meklē dusu, un to neatrod. 44Tad tas saka: es gribu atpakaļ griezties uz savu namu, no kurienes es izgājis; un kad viņš nāk, tad tas to atrod tukšu, ar slotām mēztu un izpušķotu. 45Tad tas noiet un ņem pie sevis septiņus garus, kas jo niknāki nekā viņš pats, un tur iekšā nākuši tie tur dzīvo, un pēc ar to cilvēku paliek niknāki nekā papriekš. Tāpat arī notiks šai ļaunai tautai. 46Un Viņam tā uz tiem ļaudīm vēl runājot, redzi, Viņa māte un viņa brāļi stāvēja ārā, meklēdami viņu bildināt. 47Un kāds uz Viņu sacīja: redzi, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā, meklēdami Tevi bildināt. 48Un Viņš atbildēdams sacīja tam, kas Viņam to teica: kas ir Mana māte, un kas ir Mani brāļi? 49Un Savu roku izstiepis pār Saviem mācekļiem, Viņš sacīja: redzi, Mana māte un Mani brāļi! 50Jo kas Mana debesu Tēva prātu darīs, tas ir Mans brālis un Mana māsa un Mana māte.