1Un notikās pēc tam, kad Jēzus saviem divpadsmit mācekļiem tās pavēles bija devis, tad Viņš no turienes aizgāja, mācīt un sludināt viņu pilsētās. 2Un kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, tad viņš sūtīja divus no saviem mācekļiem, 3Un tam lika sacīt: vai Tu esi Tas, kam būs nākt, jeb vai mums būs citu gaidīt? 4Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: noejat un atsakāt Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: 5Akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām, un nabagiem prieka vēsts top sludināta. 6Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinās. 7Kad tie nu aizgāja, tad Jēzus iesāka runāt uz tiem ļaudīm par Jāni: ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīties? Vai kādu niedri, ko vējš šurpu turpu šauba? 8Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu cilvēku mīkstās drēbēs? Redziet, kas mīkstas drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos. 9Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu pravieti? Tiešām, Es jums saku, tas arī augstāks nekā pravietis. 10Jo šis ir tas, par ko rakstīts: redzi, Es sūtu savu eņģeli Tavā priekšā, kam ceļu priekš Tevis būs sataisīt. 11Patiesi, Es jums saku: no tiem, kas no sievām dzimuši, neviens nav cēlies, kas lielāks nekā Jānis, tas Kristītājs; bet tas mazākais Debesu valstībā ir lielāks pār viņu. 12Bet no Jāņa tā Kristītāja laika līdz tagad Debesu valstībā ar varu laužas iekšā; un tie varas darītāji to rauj. 13Jo visi pravieši un bauslība līdz Jānim sludinājuši par to, kas bija nākams. 14Un ja jūs gribat pieņemt: viņš ir Elija, kam bija jānāk. 15Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird. 16Bet kam Es šo cilti līdzināšu? Tā ir līdzinājama bērniem, kas sēž uz tirgus un sauc uz saviem biedriem 17Un saka: mēs jums stabulējuši un jūs neesat dejojuši, mēs jums raudu dziesmas dziedājuši, un jūs neesat raudājuši. 18Ja Jānis ir nācis, ne ēdis, ne dzēris; un tie saka: viņam ir velns. 19Tas Cilvēka Dēls ir nācis, ēd un dzer; un tie saka: redzi, kāds rijējs un vīna plītnieks, muitnieku un grēcinieku draugs; un gudrība top taisnota no saviem bērniem. 20Tad Viņš iesāka tās pilsētas rāt, kur Viņa brīnumi visvairāk bija notikuši, ka tās no grēkiem nebija atgriezušās. 21Vai tev, Horacin! Vai tev, Betsaida! Jo kad Tirū vai Sidonā tie brīnumi būtu notikuši, kas pie jums notikuši, tad tie jau sen no grēkiem būtu atgriezušies maisos un pelnos. 22Tomēr Es jums saku, ka Tirum un Sidonai vieglāki būs soda dienā, nekā jums. 23Un tu Kapernaūma, kas līdz debesīm esi paaugstināta, tu līdz ellei tapsi nogāzta; jo kad Sodomā tie brīnumi būtu notikuši, kas iekš tevis notikuši, tad viņa vēl šodien stāvētu. 24Tomēr Es jums saku, ka Sodomas zemei vieglāki būs soda dienā, nekā tev. 25Tanī pašā laikā Jēzus atbildēja un sacīja: Es Tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi slēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem. 26Patiesi, Tēvs, jo tā Tavs labais prāts ir noticis Tavā priekšā. 27Visas lietas Man ir iedotas no Mana Tēva, un neviens nepazīst To Dēlu, kā vien Tas Tēvs, un neviens nepazīst To Tēvu kā vien Tas Dēls, un kam Tas Dēls to grib darīt zināmu. 28Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. 29Ņemiet uz sevi Manu jūgu un mācaties no Manis; jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglošanu savām dvēselēm. 30Jo Mans jūgs ir laipnīgs, un Mana nasta viegla.