1Tanī dienā Jēzus no nama izgājis, apsēdās jūrmalā. 2Un daudz ļaužu pie viņa sapulcējās, tā ka Viņš laivā iekāpis tur atsēdās, un visi tie ļaudis stāvēja malā. 3Un Viņš uz tiem daudz runāja caur līdzībām un sacīja: redzi, sējējs izgāja sēt. 4Un viņam sējot cita sēkla krita ceļmalā; un putni nāca un to apēda. 5Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes; un tā tūdaļ uzdīga, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes. 6Bet kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka viņai nebija saknes. 7Bet cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to apmāca. 8Bet cita krita uz labu zemi un nesa augļus, cita simtkārtīgus un cita sešdesmitkārtīgus un cita trīsdesmitkārtīgus. 9Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird. 10Un tie mācekļi piegājuši uz Viņu sacīja: kādēļ Tu uz tiem runā caur līdzībām? 11Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet tiem tas nav dots. 12Jo kam ir, tam taps dots, un tam būs pārlieku; bet kam nav, no tā taps atņemts arī tas, kas tam ir. 13Tāpēc Es uz tiem runāju caur līdzībām, lai tie redzēdami neredz, un dzirdēdami nedzird, nedz saprot. 14Un pie tiem pravieša Ezaijas vārdi piepildās, kas saka: ausīm jūs dzirdēsiet, bet nesapratīsiet; un redzēdami jūs redzēsiet, bet nenomanīsiet. 15Jo šo ļaužu sirds ir palikusi cieta, un ar ausīm tie ir pakurli un savas acis tie aizdarījuši, ka tie acīm neredz un ausīm nedzird un sirdī nesaprot, un neatgriežas, ka es tos dziedinātu. 16Bet svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird. 17Jo patiesi, Es jums saku, ka daudz pravieši un taisni ir vēlējušies redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši. 18Tad nu klausāties jūs to līdzību par to sējēju. 19Kad kas to vārdu par to valstību dzird un neprot, tad nāk tas ļaunais un rauj to nost, kas viņa sirdī ir sēts. Šis ir tas, kas sēts ceļmalā. 20Bet kas uz akmenāju sēts, ir tas, kas to vārdu dzird, un tūdaļ to ar prieku saņem. 21Bet viņam nav saknes iekš sevis, un viņš ir nepastāvīgs. Kad nu bēdas uziet un vajāšana tā vārda dēļ, tad viņš tūdaļ ņem apgrēcību. 22Bet kas starp ērkšķiem sēts, ir tas, kas to vārdu dzird, un šīs pasaules zūdīšanās un bagātības viltība apslāpē to vārdu, un tas nenes augļus. 23Bet kas uz labu zemi sēts, ir tas, kas to vārdu dzird un saprot un turklāt nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus un cits trīsdesmitkārtīgus. 24Vēl citu līdzību Viņš tiem stāstīja un sacīja: Debesu valstība ir kā kāds cilvēks, kas labu sēklu sēja savā tīrumā. 25Bet ļaudīm guļot viņa ienaidnieks nāca un iesēja niknu zāli kviešu starpā un aizgāja. 26Kad nu labība auga un vārpās metās, tad tā niknā zāle arīdzan rādījās. 27Tad tie kalpi gāja pie tā nama tēva un uz to sacīja: kungs, vai tu neesi sējis labu sēklu savā tīrumā? No kurienes tad tā niknā zāle rodas? 28Un viņš uz tiem sacīja: to tas ienaidnieks darījis. Tad tie kalpi uz to sacīja: vai tad tu gribi, ka mēs ejam, to izravēt? 29Viņš sacīja: ne, ka jūs, to nikno zāli izravēdami, neizplūcat ir tos kviešus. 30Lai aug abi kopā līdz pļaujamam laikam; un pļaujamā laikā es sacīšu tiem pļāvējiem: sakrājiet kopā papriekš to nikno zāli un sieniet to kūlīšos, lai tā top sadedzināta; bet tos kviešus sakrājiet manā šķūnī. 31Vēl citu līdzību Viņš tiem stāstīja un sacīja: Debesu valstība līdzinājās sinepju graudiņam, ko cilvēks ņēmis savā laukā iesēja. 32Šī gan ir tā mazākā starp visām sēklām, bet kad tā uzaug, tad tā ir lielāka pār citiem dārza stādiem un paliek par koku, tā ka tie putni apakš debess nāk un ligzdas taisa viņa zaros. 33Vēl citu līdzību Viņš tiem sacīja: Debesu valstība līdzinājās raugam, ko sieva ņēmusi iejauca trīs mēros miltu, tiekams viss sarūga. 34Visu to Jēzus runāja caur līdzībām uz tiem ļaudīm, un bez līdzībām Viņš uz tiem nerunāja. 35Lai piepildītos, ko tas pravietis runājis sacīdams: Es Savu muti atdarīšu līdzībās, Es izrunāšu lietas, kas no pasaules iesākuma apslēptas. 36Tad Jēzus tos ļaudis atlaida un pārgāja mājās, un Viņa mācekļi pie Tā piegāja un sacīja: izstāsti mums to līdzību par to nikno zāli tīrumā. 37Un Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: tas, kas to labo sēklu sēj, ir Tas Cilvēka Dēls. 38Bet tas lauks ir pasaule, un tā labā sēkla ir tie valstības bērni, un tā niknā zāle ir tā ļaunā bērni. 39Un tas ienaidnieks, kas to sējis, ir velns, un tas pļaujamais laiks ir šīs pasaules pastara gals, un tie pļāvēji ir tie eņģeļi. 40Tad nu it kā tā niknā zāle top salasīta un ugunī sadedzināta, tā arī notiks šīs pasaules pastara galā. 41Tas Cilvēka Dēls sūtīs savus eņģeļus, un tie salasīs no Viņa valstības visas apgrēcības un tos, kas dara netaisnību, 42Un tos metīs degošā ceplī; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. 43Tad tie taisnie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird! 44Vēl Debesu valstība ir kā tīrumā apslēpta manta, ko cilvēks atradis apslēpa, un priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kas tam ir, un pērk šo tīrumu. 45Vēl Debesu valstība ir līdzinājama tirgotājam, kas labas pērles meklēja. 46Un atradis vienu it dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un to nopirka. 47Vēl Debesu valstība līdzinājās tīklam, jūrā izmestam, kas visādas zivis savilka. 48Un kad tas bija pilns, tad tie to pie malas vilkuši un apsēdušies, tās labās ir salasījuši traukos, bet tās sapuvušās metuši ārā. 49Tā tas būs pasaules pastara galā; tie eņģeļi izies un atšķirs ļaunos no taisniem, 50Un tos metīs degošā ceplī; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. 51Jēzus uz tiem saka: vai jūs to visu esat sapratuši? Tie uz Viņu sacīja: esam gan, Kungs. 52Tad Viņš uz tiem sacīja: Tāpēc ikkatrs rakstu mācītājs, uz Debesu valstību mācīts, ir līdzīgs nama kungam, kas no savas mantas izdod jaunas un vecas lietas. 53Un notikās, kad Jēzus šīs līdzības bija beidzis, tad Viņš aizgāja no turienes. 54Un savā tēva pilsētā nācis, Viņš tos mācīja viņu baznīcā, tā ka tie iztrūcinājās un sacīja: kur Šim nāk tāda gudrība un tāds spēks? 55Vai Šis nav tā amatnieka dēls? Vai Viņa māte netop saukta Marija un Viņa brāļi Jēkabs un Jāzeps un Sīmanis un Jūda? 56Un vai nav visas Viņa māsas pie mums? Kur tad Šis visu to dabūjis? 57Un tie ņēma apgrēcību pie Viņa. Bet Jēzus uz tiem sacīja: pravietis nekur netop mazāki cienīts nekā savā tēva zemē un savās mājās. 58Un Viņš tur nedarīja daudz brīnumus viņu neticības dēļ.