1Vai tiem, kas domā netaisnību un sataisa ļaunumu uz savām cisām; rīta gaismā tie to izdara, jo viņu roka to iespēj. 2Un tie iekāro tīrumus un tos laupa, un namus, un tos paņem; tā tie dara varas darbu pie vīra un viņa nama, pie cilvēka un viņa mantas. 3Tādēļ Tas Kungs tā saka: redzi, es domāju ļaunumu pret šo cilti, no tā jūs savus kaklus neizvilksiet un nestaigāsiet tik grezni; jo laiks ir ļauns. 4Tai dienā cels sakāmu vārdu par jums un gauži žēlosies: „tas noticis“, sacīs, „mēs pavisam postīti! Manu ļaužu tiesa top izmīta; kā viņš man to atrauj! Atkāpējiem viņš izdala mūsu tīrumus.“ 5Tāpēc tev nebūs neviena, kas tev zemi mēros un dalīs Tā Kunga draudzē. 6Nesludinājiet! Tā tie sludina. Ja tiem nesludinās, tad negods nezudīs. 7Tu, ko sauc par Jēkaba namu, vai tad Tas Kungs nepacietīgs? Vai tādi ir viņa darbi? Vai mani vārdi nav laipnīgi tam, kas staigā, kā piederās? 8Bet ne sen mani ļaudis cēlās kā ienaidnieki; jūs laupāt no apģērba mēteli tiem, kas mierīgi iet garām un nemeklē kara. 9Jūs izdzenāt manu ļaužu sievas no viņu skaistiem namiem, jūs atņemat viņu bērniņiem manu glītumu mūžam. 10Ceļaties un ejat projām, jo šī zeme jums nebūs par dusu tās nešķīstības dēļ, kas pavisam maitāt samaitā. 11Ja es būtu tāds vīrs, kas pēc vēja un viltības grābstās un melotu, ja es tev sludinātu par vīnu un dzērienu, tad es būtu pravietis priekš šiem ļaudīm. 12Pulcināt es tevi sapulcināšu, Jēkab, lasīt es salasīšu kopā Izraēla atlikušos, es tos kā avis likšu stiprā kūtī, kā ganāmu pulku viņu laidaros, - tur no cilvēkiem rībēs. 13Lauzējs staigās viņu priekšā, tie lauzīsies iekšā un ieies pa vārtiem un atkal izies tur ārā, un viņu ķēniņš tiem ies priekšā, un Tas Kungs būs viņu vadonis.