1Bet kad Viņš tos ļaudis redzēja, tad Viņš uzkāpa uz kalnu un apsēdās, un Viņa mācekļi pie Viņa piestājās. 2Un Savu muti atdarījis, Viņš tos mācīja un sacīja: 3Svētīgi tie, kas garā nabagi, jo Debesu valstība viņiem pieder. 4Svētīgi tie, kam ir bēdas, jo tie taps iepriecināti. 5Svētīgi tie lēnprātīgie, jo tie to zemi iemantos. 6Svētīgi tie, kas izsalkuši un kam slāpst pēc taisnības, jo tie taps piepildīti. 7Svētīgi tie sirdsžēlīgie, jo tie žēlastību dabūs. 8Svētīgi tie sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. 9Svētīgi tie, kas mieru tur, jo tie taps saukti Dieva bērni. 10Svētīgi tie, kas taisnības dēļ vajāti, jo Debesu valstība viņiem pieder. 11Svētīgi jūs esat, ja Manis dēļ jūs lamā un vajā un visu ļaunu par jums runā, melodami. 12Esat priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesis; jo tā tie vajājuši tos praviešus, kas priekš jums bijuši. 13Jūs esat tās zemes sāls; ja nu sāls nelietīga, ar ko tad to sālīs? Tā neder vairs nekam, bet tikai ārā metama un no ļaudīm saminama. 14Jūs esat tās pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. 15Tā arī sveci iededzinājis, neviens to neliek apakš pūra, bet uz lukturi; tad tā visiem spīd, kas ir namā. 16Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs. 17Nedomājiet, ka Es esmu nācis, atmest bauslību un praviešus. Es neesmu nācis atmest, bet piepildīt. 18Jo patiesi, Es jums saku: tiekams debess un zeme zudīs, nezudīs neviena, ne vismazākā rakstu zīmīte jeb raksta galiņš no bauslības, tiekams viss notiek. 19Tāpēc, ja kas vienu no šiem vismazākiem baušļiem atmetīs un ļaudis tā mācīs, tas taps dēvēts tas vismazākais Debesu valstībā: bet ja kas darīs un mācīs, tas taps dēvēts liels Debesu valstībā. 20Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka nekā to rakstu mācītāju un farizeju, tad jūs Debesu valstībā nenāksiet. 21Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut; un kas nokauj, tas būs sodāms caur tiesu. 22Bet Es jums saku: kas ar savu brāli dusmo, tas būs sodāms caur tiesu; bet kas uz savu brāli saka: raka(nevērtīgs)! Tas būs sodāms caur augsto tiesu; bet kas saka: ģeķi(bezdievis)! Tas būs sodāms elles ugunī. 23Tāpēc, kad tu savu dāvanu uz altāra upurē un turpat atminies, ka tavam brālim kas ir pret tevi, 24Tad atstāji tur altāra priekšā savu dāvanu un noej, saderies papriekš ar savu brāli, un tad nāc un upurē savu dāvanu. 25Esi labprātīgs savam pretiniekam drīz, kamēr ar viņu vēl esi uz ceļa, ka pretinieks tevi nenodod soģim, un soģis tevi nenodod sulainim, un tu netopi iemests cietumā. 26Patiesi, Es tev saku, tu no turienes neiziesi, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu. 27Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts, tev nebūs laulību pārkāpt. 28Bet Es jums saku, ka ikviens, kas sievu uzskata, to iekārodamies, tas ar viņu laulību jau pārkāpis savā sirdī. 29Bet ja tava labā acs tevi apgrēcina, izrauj to un met nost; jo tas tev labāki, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā kad visa tava miesa top iemesta ellē. 30Un ja tava labā roka tevi apgrēcina, nocērt to un met nost; jo tas tev labāki, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā kad visa tava miesa top iemesta ellē. 31Ir arī sacīts: kas no savas sievas šķirās, tas lai tai dod šķiršanās grāmatu. 32Bet Es jums saku: kas no savas sievas šķirās bez vien maucības vainas dēļ, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību. 33Jūs vēl esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet Tam Kungam turēt, ko tu zvērēdams esi solījis. 34Bet Es jums saku, ka jums ne pavisam nebūs zvērēt, nedz pie debess, jo tā ir Dieva goda krēsls, 35Nedz pie zemes, jo tā ir Viņa kāju pamesls, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir tā lielā ķēniņa pilsēta. 36Tev arī nebūs zvērēt pie savas galvas, jo tu nespēji nevienu matu ne baltu pataisīt ne melnu. 37Bet jūsu vārds lai ir: ja, ja! ne, ne! kas pāri par to, tas ir no ļauna. 38Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu. 39Bet Es jums saku, ka jums nebūs pretī stāvēt tam ļaunam, bet kas tevi vaigā sit labajā pusē, tam sniedz arī otru. 40Un kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam palaid arī to uzvalku. 41Un kas tevi dzen vienu jūdzi, ar to paej divus. 42Dod tam, kas tevi lūdz, un neatraujies no tā, kas ko no tevis grib aizņemt. 43Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīdēt. 44Bet Es jums saku: mīļojiet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet par tiem, kas jūs kaitina un vajā, 45Ka jūs topat sava debesu Tēva bērni; jo Viņš liek savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem. 46Jo ja jūs tos vien mīļojiet, kas jūs mīļo, kāda alga jums nākas? Vai muitnieki nedara tāpat? 47Un kad jūs sveicinājiet tikai savus brāļus, ko teicamu jūs dariet? Vai muitnieki nedara tāpat? 48Tāpēc esat pilnīgi, tā kā jūsu Tēvs debesīs ir pilnīgs.