1Tad Jēzus no Tā Gara tapa aizvests tuksnesī, ka no velna taptu kārdināts. 2Un kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Viņam gribējās ēst. 3Un tas kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi. 4Un Viņš atbildēja un sacīja: stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes. 5Tad velns Viņu noveda sev līdz uz to svēto pilsētu un Viņu cēla pašā Dieva nama jumta galā. 6Un uz Viņu sacīja: ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies zemē! Jo stāv rakstīts: Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, un tie Tevi uz rokām nesīs, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzīsi. 7Tad Jēzus uz to sacīja: atkal stāv rakstīts: Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt. 8Atkal velns to veda sev līdz uz ļoti augstu kalnu un Viņam rādīja visas pasaules valstis un viņu godību, 9Un uz To sacīja: to visu es Tev gribu dot, ja Tu zemē mezdamies mani pielūgsi. 10Tad Jēzus uz to sacīja: atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot. 11Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja. 12Bet Jēzus dzirdējis, Jāni esam nodotu, atkal gāja uz Galileju. 13Un Nacareti atstājis, Viņš nāca un mājoja Kapernaūmā, jūrmalas pilsētā Zabulona un Navtalus robežās, 14Ka piepildītos, kas ir runāts caur pravieti Ezaiju, kas tā saka: 15Zabulona zeme un Navtalus zeme uz jūrmalas pusi, AizJardāne, pagānu Galileja, 16Tie ļaudis, kas tumsībā sēž, redzējuši lielu gaišumu, un tiem, kas sēž nāves zemē un ēnā, gaisma uzlēkusi. 17No tā laika Jēzus iesāka sludināt un sacīt: atgriežaties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt nākusi. 18Un staigādams pie Galilejas jūras, Jēzus ieraudzīja divus brāļus, Sīmani, kas nosaukts Pēteris, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā metam, jo tie bija zvejnieki. 19Un Viņš uz tiem sacīja: nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem. 20Un tūdaļ savus tīklus atstājuši, tie Viņam gāja pakaļ. 21Un no turienes tālāki gājis, Viņš ieraudzīja citus divus brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, vina brāli, laivā ar savu tēvu Cebedeju savus tīklus lāpam, un Viņš tos sauca. 22Tad tie tūdaļ to laivu un savu tēvu atstājuši, Viņam gāja pakaļ. 23Un Jēzus izstaigāja visu Galileju, mācīdams viņu baznīcās un sludinādams to priecas mācību no tās valstības un dziedinādams tiem ļaudīm visas slimības un visas vājības. 24Un Viņa slava izpaudās pa visu Sīriju, un pie Viņa atnesa visus neveselus, no dažādām sērgām un sāpēm pārņemtus un velna apsēstus un mēnessērdzīgus un melmeņu sērdzīgus, un Viņš tos darīja veselus. 25Un daudz ļaužu Viņam gāja pakaļ no Galilejas un no tām desmit pilsētām un no Jeruzālemes un no Jūdu zemes un no viņpus Jardānes.