1Un kad daudz tūkstošu ļaužu sapulcējās, tā ka tie viens otru gandrīz samina, tad Jēzus iesāka sacīt uz saviem mācekļiem: visvairāk sargājaties no farizeju rauga, kas ir liekulība. 2Bet nekas nav apslēpts, kas nenāks gaismā, nedz slepens, kas nekļūs zināms. 3Tāpēc, ko jūs esat sacījuši tumsībā, to dzirdēs gaismā, un ko esat ausī runājuši kambaros, to sludinās uz jumtiem. 4Bet Es jums, Saviem draugiem, saku: nebīstaties no tiem, kas miesu nokauj un pēc vairāk neko nespēj darīt. 5Bet Es jums rādīšu, no kā jums jābīstas: bīstaties no tā, kam ir vara nokaut un tad iemest ellē: tiešām, Es jums saku, no tā bīstaties. 6Vai piecus zvirbuļus nepērk par divām artavām? Un neviens no tiem nav aizmirsts pie Dieva. 7Bet arī visi jūsu galvas mati ir skaitīti, tāpēc nebīstaties; jūs esat labāki nekā daudz zvirbuļi. 8Bet Es jums saku: ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Tas Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā. 9Un kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, tas taps aizliegts Dieva eņģeļu priekšā. 10Un ikvienam, kas ko runās pret To Cilvēka Dēlu, taps piedots; bet kas To Svēto Garu zaimojis, tam netaps piedots. 11Bet kad jūs vedīs baznīcas tiesu un valdnieku un vareno priekšā, tad nebēdājaties, kā un ar ko aizbildināsities, jeb ko runāsiet. 12Jo Tas Svētais Gars jums mācīs tanī pašā stundā, ko būs runāt. 13Bet viens no tiem ļaudīm uz Viņu sacīja: Mācītāj, saki manam brālim, lai tas tēva mantu ar mani dala. 14Bet Viņš uz to sacīja: cilvēks, kas Mani pār jums iecēlis par tiesnesi vai izšķīrēju? 15Bet Viņš uz tiem sacīja: pieraugāt un sargājaties no mantas kārības! Jo neviens nedzīvo no tā, ka viņam pārlieku daudz mantas. 16Un Viņš tiem stāstīja līdzību sacīdams: kāda bagāta cilvēka tīrums bija nesis papilnam augļus. 17Un tas domāja savā prātā sacīdams: ko darīšu? Jo man nav, kur savus augļus likt. 18Un tas sacīja: to darīšu: es savus šķūņus gribu noplēst un lielākus uztaisīt un tur likšu visus savus augļus un savu labību, 19Un sacīšu uz savu dvēseli: dvēsele, tev ir liels mantas krājums uz daudz gadiem: dusi, ēd un dzer un līksmojies! 20Bet Dievs uz to sacīja: tu bezprātīgais! šinī naktī tavu dvēseli no tevis atprasīs, un kam tas būs ko tu esi sakrājis? 21Tāds pat ir, kas sev mantas krāj un nav bagāts iekš Dieva. 22Un Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: Tāpēc Es jums saku: nezūdaties savas dzīvības pēc, ko jūs ēdīsiet, nedz miesas pēc, ar ko jūs ģērbsities. 23Dzīvība ir labāka nekā barība, un miesa labāka nekā drēbes. 24Ņemiet vērā kraukļus, kas nedz sēj, nedz pļauj, kam ne klēts, nedz šķūņa; un jūsu Dievs tos uztur. Cik daudz labāki jūs esat nekā putni! 25Un kurš jūsu starpā savam mūžam spēj pielikt vienu olekti, lai gan tādēļ raizējās? 26Ja nu jūs ne to vismazāko neiespējat, ko tad raizējaties par tām citām lietām? 27Ņemiet vērā puķes, kā tās aug: ne tās strādā, ne tas vērpj; bet Es jums saku, ka pat Salamans visa savā godībā tā nav bijis apģērbts, kā viena no tām. 28Ja tad Dievs zāli laukā tā apģērbj, kas šodien stāv un rītu top iemesta krāsnī, cik vairāk jūs? Ak jūs mazticīgie! 29Tā arīdzan nebēdājaties, ko ēdīsiet un ko dzersiet, nedz šaubāties šurpu turpu. 30Jo visas šīs lietas pagāni pasaulē meklē, bet jūsu Tēvs zina, ka jums šo lietu vajag. 31Bet meklējiet Dieva valstību, un tad jums visas šīs lietas taps piemestas. 32Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēva žēlīgais prāts ir, jums dot to valstību. 33Pārdodiet, kas jums ir, un dodiet nabagiem, gādājiet sev makus, kas nenovecojas, neiznīcīgu mantu debesīs, kur zaģļi netiek klāt, un kodes nesamaitā. 34Jo kur jūsu manta, tur arī būs jūsu sirds. 35Lai jūsu gurni ir apjozti un tās sveces spīdošas. 36Un esiet līdzīgi cilvēkiem, kas savu kungu gaida, kad tas celsies no kāzām, ka tie viņam nākot un klaudzinājot tūdaļ var atdarīt. 37Svētīgi tie kalpi, ko Tas Kungs pārnācis atradīs nomodā. Patiesi, Es jums saku, ka viņš apjozīsies, un tiem liks apsēsties un apkārt iedams tiem kalpos. 38Un kad viņš nāks nakts vidū, vai pirmajos gaiļos un tā atradīs, svētīgi tie kalpi. 39Bet to ziniet, kad tas nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāk, tad viņš būtu nomodā un neļautu savā nama ielauzties. 40Un jūs arīdzan esat gatavi: jo tanī stundā, kurā nedomājat, Tas Cilvēka Dēls nāks. 41Un Pēteris uz To sacīja: Kungs, vai Tu šo līdzību saki uz mums, vai arī uz visiem? 42Bet Tas Kungs sacīja: kas gan ir tas uzticīgais un gudrais nama turētājs, ko Tas Kungs ieceļ pār savu saimi, tiem piederīgo barību dot īstenā laikā? 43Svētīgs tas kalps, ko Tas Kungs, pārnācis atradīs tā darām. 44Es jums tiešām saku, ka viņš to iecels pār visu savu mantu. 45Bet ja tas kalps sacīs savā prātā: mans kungs kavējās nākt; un iesāks kalpus un kalpones sist, un ēst un dzert un piedzerties: 46Tad šī kalpa kungs nāks tanī dienā, kurā tas viņu negaida, un tanī stundā, ko tas nezina, un to šķels pušu un tam savu algu dos ar tiem neticīgiem. 47Bet tas kalps, kas sava kunga prātu zinādams nav sataisījies, nedz darījis pēc viņa prāta, tas dabūs daudz sitienu. 48Bet kas nezinādams darījis, ar ko viņš sitienus pelnījis, dabūs maz sitienu; bet no ikviena, kam daudz ir dots, daudz meklēs, un kam daudz ir uzticēts, no tā vairāk prasīs. 49Es esmu nācis, uguni mest uz zemi, un kā Es gribētu, ka (tā) jau degtu. 50Bet Man būs tapt kristītam ar vienu kristību, un kā Man ir bail, kamēr tā būs pabeigta! 51Vai jums šķiet, ka esmu nācis mieru dot virs zemes? Es jums saku: nebūt ne, bet ienaidu. 52Jo no šī laika vienā namā pieci savā starpā būs ienaidā, trīs pret diviem un divi pret trim. 53Tēvs cels ienaidu pret dēlu, un dēls pret tēvu, māte pret meitu, un meita pret māti, un vīra māte pret savu vedeklu, un vedekla pret savu vīra māti. 54Un viņš arī uz tiem ļaudīm sacīja: kad redzat kādu padebesi uzkāpjam no vakara puses, tad jūs tūdaļ sakāt: lietus nāk; un tā notiek. 55Un kad vējš pūš no dienvidiem, tad jūs sakāt: būs karsts laiks; un tā notiek. 56Jūs liekuļi, debess un zemes ģīmi jūs varat noprast, bet kā šo laiku neizprotat? 57Un kāpēc jūs arī no sevis pašiem nespriežat, kas taisnība? 58Jo kad tu ar savu pretinieku ej pie valdnieka, tad lūko uz ceļa ar viņu salīgt, ka tas tevi neved pie soģa, un soģis tevi nenodod bendēm, un bende tevi nemet cietumā. 59Es tev saku, tu neiziesi no turienes, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu.