1Un notika pēc Jozuūs nāves, ka Izraēla bērni To Kungu vaicāja un sacīja: kas mums ies priekšā, karot pret Kanaāniešiem? 2Un Tas Kungs sacīja: Jūdam būs iet: redzi, es to zemi esmu devis viņa rokā. 3Tad Jūda sacīja uz Sīmeanu, savu brāli: nāc man līdz uz manu daļu, un karosim pret Kanaāniešiem, tad es arīdzan tev iešu līdz uz tavu daļu. Un Sīmeans viņam gāja līdz. 4Un Jūda cēlās, un Tas Kungs nodeva viņu rokā Kanaāniešus un Vereziešus, un tas kāva Bezekā desmit tūkstoš vīrus. 5Un tie atrada Adoni-Bezeku Bezekā un karoja pret viņu un sakāva Kanaāniešus un Vereziešus. 6Un Adoni-Bezeks bēga, bet tie viņam dzinās pakaļ un to sagūstīja un nocirta īkšķus pie viņa rokām un kājām. 7Tad Adoni-Bezeks sacīja: septiņdesmit ķēniņi ar nocirstiem roku un kāju īkšķiem salasīja apakš mana galda druskas; kā es esmu darījis, tā man Dievs ir atmaksājis. Un tie to veda uz Jeruzālemi, un viņš tur nomira. 8Jo Jūda bērni bija karojuši pret Jeruzālemi un to uzņēmuši un ar zobena asmeni situši un to pilsētu iededzinājuši. 9Un pēc tam Jūda bērni nogāja karot pret tiem Kanaāniešiem, kas dzīvoja kalnos un pret dienas vidu un ielejā. 10Un Jūda cēlās pret tiem Kanaāniešiem, kas Ebronē dzīvoja, (bet Ebrones vārds bija senāk ĶiriatArba,) un tie kāva Zezaju un Aķimanu un Talmaju.   11Un no turienes tie cēlās pret tiem, kas Debirā dzīvoja, bet Debiras vārds bija senāk ĶiriatZevere. 12Un Kālebs sacīja: kas ĶiriatZeveri kaus un viņu uzņems, tam es savu meitu Aksu došu par sievu. 13Tad to uzņēma Otniēls, Ķenasa, Kāleba jaunākā brāļa, dēls, un viņš tam Aksu, savu meitu, deva par sievu. 14Un notikās, kad viņa pie tā nāca, tad viņa to paskubināja, no viņas tēva tīrumu lūgt, un viņa nolēca no ēzeļa; tad Kālebs uz to sacīja: kas tev ir? 15Un tā uz viņu sacīja: dod man svētību, jo tu man esi devis diena vidus zemi, tad dod man arī ūdens avotus. Tad Kālebs viņai deva avotus augšā un avotus ielejā. 16Un tā Ķenieša, Mozus tēvoča, bērni, gāja Jūda bērniem līdz no tās palmu pilsētas uz Jūda tuksnesi, kas no Arada uz dienas vidu, un nogāja un dzīvoja starp tiem ļaudīm. 17Un Jūda cēlās ar savu brāli Sīmeanu, un tie kāva tos Kanaāniešus, kas Cevatā dzīvoja, un tos izdeldēja; un nosauca tās pilsētas vārdu Orma. 18Un Jūda uzņēma arī Gacu ar viņas apgabalu, un Azkalonu ar viņas apgabalu un Ekronu ar viņas apgabalu. 19Un Tas Kungs bija ar Jūdu, ka viņš tos kalnus ieņēma. Jo tos, kas ielejā dzīvoja, viņš nevarēja izdzīt, tāpēc ka tiem bija dzelzs rati. 20Un Kālebam tie deva Ebroni, kā Mozus bija runājis, un tas no turienes izdzina Enaka trīs dēlus. 21Bet Benjamina bērni neizdzina tos Jebuziešus, kas Jeruzālemē dzīvoja; un Jebuzieši dzīvo Jeruzālemē ar Benjamina bērniem kopā līdz šai dienai. 22Un Jāzepa nams arī cēlās uz Bēteli, un Tas Kungs bija ar viņiem. 23Un Jāzepa nams lika Bēteli izlūkot, bet šīs pilsētas vārds senāk bija Lus. 24Un tie izlūki redzēja vīru no pilsētas ārā nākam un sacīja uz viņu: rādi mums jel, kur pilsētā var iekļūt, tad mēs darīsim žēlastību pie tevis. 25Un kad viņš tiem rādīja, kur tie varēja iekļūt pilsētā, tad tie to pilsētu sita ar zobena asmeni, bet to vīru un visus viņa radus tie lika mierā. 26Tad tas vīrs nogāja uz Etiešu zemi un uztaisīja pilsētu un nosauca viņas vārdu Lus; tas ir viņas vārds līdz šai dienai. 27Un Manasus neizdzina tos, kas bija Betzeanā, un viņas ciemos, nedz Taēnakā un viņas ciemos, nedz Dorā un viņas ciemos, nedz Jebleamā un viņas ciemos, nedz Meģidū un viņas ciemos, un tie Kanaānieši iesāka palikt šai zemē. 28Bet kad Izraēls palika stiprs, tad viņš Kanaāniešus piespieda pie klausības, bet izdzīt tos neizdzina. 29Evraīms arīdzan neizdzina tos Kanaāniešus, kas Gazerā dzīvoja, bet Kanaānieši dzīvoja starp viņiem Gazerā. 30Zebulons neizdzina Kitronas iedzīvotājus, nedz Naālalas iedzīvotājus, bet Kanaānieši dzīvoja starp viņiem un klausīja. 31Ašers neizdzina Akas iedzīvotājus, nedz tos iedzīvotājus, kas Sidonā. Aķelabā, Akzibā, Elbā, Avekā, Rekobā, 32Bet Ašerieši dzīvoja starp Kanaāniešiem, tās zemes iedzīvotājiem, jo viņi tos neizdzina. 33Navtalus neizdzina tos iedzīvotājus no BetZemesas, nedz tos iedzīvotājus no ZetAnatas, bet dzīvoja starp Kanaāniešiem, tās zemes iedzīvotājiem, bet BetZemesas un BetAnatas iedzīvotāji tiem palika par klausītājiem. 34Un Amorieši iedzina Dana bērnus kalnos, jo tie tiem neļāva nākt ielejā. 35Amorieši arī iesāka palikt Eres kalnos Ajalonā un Zaālbima, bet Jāzepa nama roka tos spieda, ka tie palika par klausītājiem. 36Un Amoriešu robeža bija no Akrabu kalniem un no Zelas uz augšu.