1Bet tumsība nepaliks, kur (tagad) bēdas; pirmajā laikā viņš kaunā licis Zebulona zemi un Navtalus zemi, bet pastara laikā viņš cels godā jūrmalu, AizJardāni un pagānu Galileju. 2Tie ļaudis, kas staigā tumsībā, redz lielu gaišumu; kas dzīvo nāves ēnas zemē, pār tiem spīd spožums. 3To tautu tu esi vairojis; lielu prieku tu tai esi devis; tie priecāsies tavā priekšā, it kā priecājās pļaujamā laikā, it kā līksmojās laupījumu dalot. 4Jo viņu nastas jūgu un viņu muguras rīksti un viņu dzinēja dzenuli tu esi salauzis kā Midijana laikā. 5Jo kurpes, autas uz kara troksni, un drēbes, apgānītas asinīm, taps sadedzinātas un no uguns aprītas. 6Jo viens bērns mums dzimis, viens dēls mums dots, un valdība ir uz viņa kamieša; un viņa vārds top saukts: brīnums, padoma devējs, varenais Dievs, mūžīgais tēvs, miera lielkungs. 7Lai valdība top vairota, un mieram nav gala uz Dāvida goda krēsla un viņa valstībā, ka viņš to sataisa un stiprina ar tiesu un taisnību no šī laika mūžīgi. To darīs Tā Kunga Cebaot karstums. 8Tas Kungs vienu vārdu ir sūtījis pie Jēkaba, un tas ir nolaidies pie Izraēla. 9Un visi ļaudis to samanīs, Evraīms un Samarijas iedzīvotāji, kas lielībā un sirds lepnībā saka: 10Ķieģeļi gruvuši, bet ar cirstiem akmeņiem atkal uztaisīsim, meža vīģu koki ir nocirsti, bet viņu vietā stādīsim ciedru kokus. 11Jo Tas Kungs paaugstina Recina pretiniekus pār viņu un saskubina viņa ienaidniekus, 12Sīriešus no rītiem un Vīlistus no vakariem, ka tie Izraēli ēd pilnā mutē. Ar visu to viņa dusmība nenovēršas, un viņa roka vēl ir izstiepta. 13Bet tie ļaudis negriežas pie tā, kas tos sit, un nemeklē To Kungu Cebaot. 14Tādēļ Tas Kungs nocirtīs no Izraēla galvu un asti, zaru un celmu vienā dienā. 15Vecaji un augstie ir tā galva, bet pravietis, kas melus māca, tā aste. 16Jo šo ļaužu vadoņi ir viltnieki, un kas no tiem top vadīti, tie iet bojā. 17Tādēļ Tas Kungs par viņu jaunekļiem nepriecāsies un neapžēlosies par viņu bāriņiem un atraitnēm, jo tie visi ir blēži un ļaundari, un ikviena mute runā blēņas. Ar visu to viņa dusmība nenovēršas, un viņa roka vēl ir izstiepta. 18Jo bezdievība deg kā uguns un aprij ērkšķus un dadžus un aizdedzina mežu biezumus un augsti dūmi paceļas gaisā. 19Jo caur Tā Kunga Cebaot bardzību zeme kvēlo, un ļaudis ir kā uguns barība, un viens otru nežēlo. 20Pa labo roku rij, un tomēr ir izsalkuši, un pa kreiso roku ēd, un tomēr nav paēduši, ikkatrs ēd sava elkoņa miesu, 21Manasus Evraīmu, un Evraīms Manasu, un abi kopā pret Jūdu. Ar visu to viņa dusmība nenovēršas, un viņa roka vēl ir izstiepta.