1Un notikās sestā gadā, sestā mēnesī, piektā mēneša dienā: kad es sēdēju savā namā, un Jūda vecaji sēdēja manā priekšā, tad tur Tā Kunga Kunga roka krita uz mani. 2Un es redzēju, un raugi, tur bija viens, kam ģīmis bija kā uguns; no viņa gurniem lejup tas bija kā uguns, un no viņa gurniem augšup tas bija kā debess gaišums un kā gaiša zelta spožums. 3Un viņš izstiepa tā kā roku un mani sagrāba pie manas galvas matiem. Un Tas Gars mani pacēla starp zemi un debesi un mani aiznesa Dieva parādīšanā uz Jeruzālemi priekš iekšējā pagalma vārtu durvīm, kas stāv pret ziemeli, tur bija vieta tam riebīgam elka tēlam, kas bija par riebšanu. 4Un redzi, tur bija Izraēla Dieva godība tāda pat, kādu es biju redzējis ielejā. 5Un viņš uz mani sacīja: cilvēka bērns, pacel jel savas acis pret ziemeli! Un es pacēlu savas acis pret ziemeli, un redzi, pret ziemeļa pusi pie altāra vārtiem bija šis riebīgais elks, kur iet iekšā. 6Un viņš sacīja uz mani: cilvēka bērns, vai tu redzi, ko tie dara, tās lielās negantības, ko Izraēla nams šeit dara, ka man jāatstāj sava svētā vieta? Bet tu redzēsi vēl lielākas negantības. 7Tad viņš mani veda pie pagalma durvīm; un es redzēju, un raugi, tur bija caurums sienā. 8Un viņš sacīja uz mani: cilvēka bērns, lauzies jel caur to sienu! Un es lauzos caur to sienu, un redzi, tur bija durvis. 9Tad viņš sacīja uz mani: ej iekšā un redzi tās niknās negantības, ko tie še dara. 10Un es gāju iekšā un skatījos, un redzi, tur bija visādas bildes no līdējiem tārpiem un negantiem lopiem, visādi Izraēla nama elkadievi, rakstīti pie sienas visapkārt. 11Un septiņdesmit vīri no Izraēla nama vecajiem un Jazanija, Zavana dēls, šo vidū, stāvēja viņu priekšā, un ikvienam bija rokā savs kvēpināmais trauks, un smaržīgu dūmu mākonis cēlās uz augšu. 12Tad viņš sacīja uz mani: vai tu redzi, cilvēka bērns, ko Izraēla nama vecaji dara tumsībā, ikviens savā elku kambarī? Jo tie saka: Tas Kungs mūs neredz, Tas Kungs zemi atstājis. 13Un viņš sacīja uz mani: tu vēl redzēsi lielas negantības, ko tie dara. 14Un viņš mani veda pie Tā Kunga nama vārtu durvīm, kas pret ziemeli, un redzi, tur sēdēja sievas, tās apraudāja Tamusu. 15Un viņš uz mani sacīja: vai tu to redzi, cilvēka bērns? Tu redzēsi vēl lielākas negantības nekā šīs. 16Un viņš mani ieveda Tā Kunga nama iekšējā pagalmā, un redzi, pie Tā Kunga nama durvīm starp priekšnamu un altāri bija kādi divdesmit pieci vīri, ar muguru pret Tā Kunga namu un ar vaigu uz rītiem, un tie klanījās pret rīta pusi saules priekšā. 17Tad viņš uz mani sacīja: vai tu to redzi, cilvēka bērns? Vai Jūda namam tā maza lieta, darīt tādas negantības, ko tie še dara, ka zemi piepilda ar varas darbu, un arvienu atkal mani kaitina; jo redzi, vīna stīgas tie tur pie sava deguna! 18Tāpēc es arīdzan darīšu pēc savas bardzības, un mana acs nežēlos, un es nesaudzēšu. Jebšu tie ar stipru balsi kliedz priekš manām ausīm, tomēr es tos neklausīšu.