1Un Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams: 2Un tu, cilvēka bērns, tā Tas Kungs Kungs saka par Izraēla zemi: gals, gals nāk pār tiem četriem zemes stūriem! 3Nu nāk gals pār tevi, jo es sūtīšu savu dusmību pret tevi, un tevi sodīšu pēc taviem ceļiem un atmaksāšu tev par visām tavām negantībām. 4Un mana acs tevi nežēlos, un es netaupīšu, bet es tev darīšu pēc taviem ceļiem, un atmaksāšu tavas negantības, un jūs samanīsiet, ka es esmu Tas Kungs. 5Tā saka Tas Kungs Kungs: nelaime, redzi, nelaime vien nāk! 6Gals nāk, gals nāk, tas ir uzmodies pret tevi, redzi, tas nāk! 7Tavs liktenis nāk, zemes iedzīvotājs. Laiks nāk, diena ir tuvu, troksnis, ne gaviles uz kalniem. 8Nu es drīz gribu izgāzt savu bardzību pār tevi un izdarīt savu dusmību pret tevi un tevi sodīt pēc taviem ceļiem un atmaksāt tev visas tavas negantības. 9Un mana acs nežēlos, un es netaupīšu; pēc taviem ceļiem es tev došu un tavas negantības es tev atmaksāšu, un jūs samanīsiet, ka es esmu Tas Kungs, kas sit. 10Redzi, diena, redzi, tā nāk, liktenis nāk; rīkste zied, lepnība zaļo. 11Varas darbs ir uzaudzis par rīksti bezdievībai, neviens no tiem neatliksies, neviens no viņu draudzes, neviens no viņu pulka, nekādas žēlabas par tiem. 12Laiks nāk, diena nāk. Lai pircējs nepriecājās, un pārdevējs lai nenoskumst; jo bardzība nāk pār visu viņas draudzi. 13Jo pārdevējs neatdabūs, ko pārdevis, jebšu vēl dzīvos; jo tā parādīšana nebūs velti notikusi pār visu viņas draudzi, un neviens, kas noziegumā, neizglābs savu dzīvību. 14Lai pūš ar trumetēm un visu dara gatavu, tomēr nebūs, kas ies karā; jo mana dusmība ir pār visu viņas draudzi. 15Zobens ir ārā, un mēris un bads ir iekšā. Kas laukā, tas nomirs caur zobenu, un kas pilsētā, to aprīs bads un mēris. 16Un viņu bēgļi, kas izbēg, būs kalnos un visi vaidēs kā baloži ielejā, ikkatrs sava nozieguma dēļ. 17Visas rokas nogurs un visi ceļi sašļuks. 18Tie apvilks maisus, un bailība tos apklās, un pār visiem viņu vaigiem būs kauns un visas viņu galvas būs plikas. 19Tie izmetīs savu sudrabu uz ielām, un viņu zelts būs par sūdiem, viņu sudrabs un viņu zelts tos nevarēs izglābt Tā Kunga dusmības dienā. Ar to tie nepieēdinās savu dvēseli, nedz pildīs savu vēderu; jo tas tiem bija par apgrēcību, ka noziedzās. 20Ar savu skaisto glītumu tie dzinuši lepnību, un no tā taisījuši savus negantos tēlus, savus riebīgos elkus. Tāpēc es to tiem esmu darījis par sūdiem. 21Un es to nodošu svešiem rokā par laupījumu, un bezdievīgiem virs zemes, ka tie to laupa un ka tie to sagāna. 22Un savu vaigu es no tiem gribu nogriezt, ka tie manu mantu sagāna, un postītāji pār to nāks un to sagānīs. 23Taisi ķēdes, jo zeme ir pilna asins grēku, un pilsēta pilna varas darbu. 24Tāpēc es atvedīšu no pagāniem tos niknākos, tie viņu namus iemantos, un to vareno lepnībai es darīšu galu, viņu svētekļi tiks sagānīti. 25Posts klāt; mieru meklēs, bet nav. 26Bēdas nāks pār bēdām un vēsts pār vēsti; tad meklēs parādīšanas no praviešiem, bet bauslība iznīks priesteriem un padoms vecajiem. 27Ķēniņš bēdāsies, un lielkungi būs apģērbti ar izbailēm, un tās zemes ļaudīm rokas nogurs. Es tiem darīšu pēc viņu ceļiem un pēc viņu nopelna es tos gribu sodīt, un tie samanīs, ka es esmu Tas Kungs.