1Kad nu Rekabeams valstību bija stiprinājis un pats bija palicis stiprs, tad viņš atstāja Tā Kunga bauslību un viss Izraēls līdz ar viņu. 2Un ķēniņa Rekabeama piektā gadā Zizaks, Ēģiptes ķēniņš, cēlās pret Jeruzālemi (jo tie bija apgrēkojušies pret To Kungu) 3Ar tūkstoš un divsimt ratiem un ar sešdesmit tūkstoš jātniekiem, un to ļaužu bija neizskaitāms pulks, kas ar viņu nāca no Ēģiptes: Lībieši, Zuķieši un Moru ļaudis. 4Un viņš uzņēma tās stiprās pilsētas, kas bija Jūdā, un nāca līdz Jeruzālemei. 5Tad pravietis Zemaja nāca pie Rekabeama un pie Jūda lielkungiem, kas Zizaka dēļ Jeruzālemē bija sapulcējušies, un uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs: jūs mani esat atstājuši, tāpēc es jūs arīdzan esmu atstājis Zizaka rokā. 6Tad Izraēla lielkungi un ķēniņš pazemojās un sacīja: Tas Kungs ir taisns. 7Kad nu Tas Kungs redzēja, ka tie pazemojās, tad Tā Kunga vārds notika uz Zemaju sacīdams: tie ir pazemojušies, es tos negribu izdeldēt, bet es tos gan drīz izglābšu un neizgāzīšu savu bardzību pār Jeruzālemi caur Zizaka roku. 8Bet tiem būs viņam par kalpiem būt, lai tie atzīst, kas tas ir man kalpot, un kas tas ir pasaules ķēniņiem kalpot. 9Tad Zizaks, Ēģiptes ķēniņš, nāca pret Jeruzālemi un paņēma Tā Kunga nama mantas un ķēniņa nama mantas, visu viņš paņēma; viņš paņēma arī tās zelta priekšturamās bruņas, ko Salamans bija taisījis. 10Un ķēniņš Rekabeams taisīja viņu vietā priekšturamās vara bruņas un tās iedeva pils karavīru virsniekiem rokā, kas vakti turēja priekš ķēniņa nama durvīm. 11Kad nu ķēniņš Tā Kunga namā gāja, tad tie pils karavīri nāca un tās nesa, un pēc tie tās atnesa atpakaļ pils karavīru kambarī. 12Un kad tas pazemojās, tad Tā Kunga bardzība no tā novērsās, ka viņš to pavisam neizdeldēja; jo iekš Jūda vēl bija kāds labums, 13Un ķēniņš Rekabeams stiprinājās Jeruzālemē un valdīja. Jo Rekabeams bija četrdesmit vienu gadu vecs, kad tas palika par ķēniņu un valdīja septiņpadsmit gadus Jeruzālemē, tai pilsētā, ko Tas Kungs no visām bija izredzējis, tur likt savu vārdu, un viņa mātei bija vārds Naēma, Amoniete. 14Un viņš darīja ļaunu, jo viņa sirds nebija pastāvīga, To Kungu meklēt. 15Un tie stāsti par Rekabeamu, ir pirmie, ir pēdējie, tie rakstīti pravieša Zemajas un redzētāja Idus grāmatās, radu rakstos. Un Rekabeama un Jerobeama kari nemitējās visā viņu mūžā. 16Un Rekabeams aizmiga pie saviem tēviem un tapa aprakts Dāvida pilī; un Abija, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.