1Pateiciet Tam Kungam, piesauciet viņa vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm viņa darbus. 2Dziediet viņam, slavējiet viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus viņa brīnumus. 3Slavējiet viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē. 4Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc viņa spēka, meklējiet vienmēr viņa vaigu. 5Pieminiet viņa brīnumus, ko viņš ir darījis, viņa brīnuma darbus un viņa mutes tiesas, - 6Tu Ābraāma, viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie! 7Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; viņa tiesas iet pār visu zemi. 8Viņš piemin savu derību mūžam, to vārdu, ko viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem, 9Ko viņš ar Ābraāmu derējis un ko zvērējis Īzakam. 10To viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Izraēlim par mūžīgu derību, 11Sacīdams: tev es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu; 12Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās, 13Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm, 14Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ: 15Neaizskariet manus svaidītos un nedariet ļauna maniem praviešiem! 16Viņš aicināja badu pār zemi, viņš atņēma visu maizes padomu. 17Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu. 18Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs, 19Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja. 20Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā. 21Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai. 22Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem. 23Tā Izraēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Kama zemē. 24Un viņš saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus. 25Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz viņa kalpiem. 26Viņš sūtīja Mozu, savu kalpu, un Āronu, ko viņš bija izredzējis. 27Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Kama zemē. 28Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie viņa vārdam neturējās pretī. 29Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis. 30Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros. 31Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās. 32Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē, 33Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās. 34Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā, 35Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus. 36Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu. 37Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs. 38Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas. 39Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu. 40Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi. 41Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī. 42Jo viņš pieminēja savu svēto vārdu un Ābraāmu, savu kalpu. 43Tā viņš izveda savus ļaudis ar prieku un savus izredzētos ar gavilēšanu, 44Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus, 45Lai turētu viņa likumus un sargātu viņa bauslību. Alleluja.