1Tā Kunga vārds notika uz Jonu, Amitajus dēlu, sacīdams: 2Celies, ej uz Ninivi, to lielo pilsētu, un sludini pret to, jo viņas bezdievība ir uzkāpusi manā priekšā. 3Bet Jona cēlās, bēgt no Tā Kunga vaiga uz Tarzisu; un viņš nonāca uz Jopi un tur atrada laivu, kas gāja uz Tarzisu, un nodeva maksu un kāpa iekšā, ar tiem braukt uz Tarzisu, nost no Tā Kunga vaiga. 4Bet Tas Kungs lika nākt lielam vējam jūrā, un liela vētra cēlās jūrā, tā ka tā laiva taisījās lūst. 5Tad tie laivinieki bijās un kliedza ikviens uz savu dievu un meta tos rīkus, kas laivā bija, jūrā, laivu atvieglināt no tiem. Bet Jona bija nogājis laivas apakšā un gulēja cietā miegā. 6Tad laivas virsnieks pie viņa nāca un uz viņu sacīja: ko tu guli? Celies, piesauc savu Dievu, varbūt ka tas Dievs mūs pieminēs, ka mēs neejam bojā. 7Un tie sacīja cits uz citu: iesim, metīsim meslus, lai zinām, kura dēļ šis ļaunums mums uziet? Un kad tie mesloja, tad Jona tapa iezīmēts. 8Tad tie uz viņu sacīja: saki mums jel, kādēļ šis ļaunums pār mums nāk? Kas tavs amats un no kurienes tu nāci? Kura ir tava zeme, un no kuras tautas tu esi? 9Tad viņš uz tiem sacīja: es esmu Ebrejs un bīstos To Kungu, to debes' Dievu, kas jūru un sausumu radījis. 10Tad tie vīri bijās ar lielu bijāšanu un uz viņu sacīja: kā tu tā esi darījis? Jo tie vīri zināja, ka viņš no Tā Kunga vaiga bēga, jo viņš tiem to bija stāstījis. 11Un tie uz viņu sacīja: ko lai mēs ar tevi darām, ka jūra mums nostājās? Jo jūra palika arvienu briesmīgāka. 12Un viņš uz tiem sacīja: ņemiet mani un metiet mani jūrā, tad jūra jums nostāsies; jo es zinu, ka šī lielā vētra pār jums nāk manis dēļ. 13Bet tie vīri airēja un gribēja laivu vest malā, bet tie neiespēja, jo jūra palika arvienu briesmīgāka. 14Tad tie piesauca To Kungu un sacīja: ak Kungs, lai jel mēs neejam bojā šā vīra dvēseles dēļ, un nepielīdzini mums nenoziedzīgas asinis, jo tu, Kungs, esi darījis, kā tev bija pa prātam. 15Un tie ņēma Jonu un viņu iemeta jūrā; tad jūra nostājās no savas kaukšanas. 16Tad tie vīri bijās To Kungu ar lielu bijāšanu un upurēja Tam Kungam upurus un solīja solījumus. 17Un Tas Kungs sūtīja lielu zivi, Jonu aprīt, un Jona sabija tās zivs vēderā trīs dienas un trīs naktis.