1Un tur viens cilvēks bija no tiem farizejiem, vārdā Nikademus, Jūdu virsnieks. 2Tas nāca pie Jēzus naktī un uz Viņu sacīja: Rabbi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis; jo neviens nevar darīt tās brīnuma zīmes, ko Tu dari, ja Dievs nav ar to. 3Jēzus atbildēja un uz to sacīja: Patiesi, Es tev saku, ja kas nav piedzimis no augšienes, tad tas Debesu valstību nevar redzēt. 4Nikademus uz Viņu saka: Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai viņš atkal var ieiet savas mātes miesās un piedzimt? 5Un Jēzus atbildēja: Patiesi, patiesi, Es tev saku: ja kas nepiedzimst caur ūdeni un Garu, tad tas nevar ieiet Dieva valstībā. 6Kas piedzimis no miesas, tas ir miesa, un kas piedzimis no Gara, tas ir gars. 7Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: Jums būs piedzimt no augšienes. 8Vējš pūš, kur gribēdams, un tu gan dzirdi viņa pūšanu, bet tu nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tā ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara. 9Nikademus atbildēja un uz Viņu sacīja: Kā tas var notikt? 10Jēzus atbildēja un uz to sacīja: Tu esi mācītājs iekš Izraēla un to tu nezini? 11Patiesi, patiesi, Es tev saku. Mēs runājam, ko zinām, un liecinājām, ko esam redzējuši, un jūs mūsu liecību nepieņemat. 12Ja jūs neticat, kad Es jums saku par zemes lietām; kā jūs tad ticēsiet, kad Es jums sacīšu par debesu lietām? 13Jo neviens nav braucis uz debesīm kā vien Tas, kas ir nācis no debesīm, Tas Cilvēka Dēls, kas ir debesīs. 14Un kā Mozus tuksnesī čūsku ir paaugstinājis, tāpat Tam Cilvēka Dēlam būs tapt paaugstinātam, 15Lai ikviens, kas tic uz Viņu, dabū mūžīgu dzīvošanu. 16Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš Savu vienpiedzimušo Dēlu devis, ka visiem tiem, kas tic uz Viņu, nebūs pazust, bet dabūt mūžīgu dzīvošanu. 17Jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, ka tas pasauli sodītu, bet ka pasaule caur Viņu taptu pestīta. 18Kas tic uz Viņu, tas netop sodīts, bet kas netic, tas jau ir sodīts, tāpēc ka tas nav ticējis uz tā vienpiedzimušā Dieva Dēla Vārdu. 19Bet šī ir tā sodība, ka gaišums nācis pasaulē un cilvēki vairāk mīlēja tumsību nekā gaišumu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni. 20Jo ikviens, kas dara ļaunu, tas ienīst gaismu un nenāk priekš gaismas, lai viņa darbi netop norāti. 21Bet kas dara patiesību, tas nāk priekš gaismas, lai viņa darbus var redzēt, jo tie darīti iekš Dieva. 22Pēc tam Jēzus un Viņa mācekļi nāca uz Jūdu zemi, un Viņš tur ar tiem palika un kristīja. 23Un Jānis arīdzan kristīja Enonā, tuvu pie Zalimes, jo tur bija daudz ūdens. Un tie (ļaudis) nogāja un tapa kristīti. 24Jo Jānis vēl nebija likts cietumā. 25Tad viena apjautāšanās cēlās starp Jāņa mācekļiem un tiem Jūdiem par šķīstīšanu. 26Un tie nāca pie Jāņa un uz to sacīja: Rabbi, Tas, kas bija pie tevis viņpus Jardānes, kam tu liecību devi, redzi, Tas kristi, un visi nāk pie Viņa. 27Jānis atbildēja un sacīja: Cilvēks nekā nevar ņemties, ja tas viņam nav dots no debesīm. 28Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: Es neesmu Tas Kristus, bet sūtīts Viņa priekšā. 29Kam tā brūte, tas ir brūtgāns, bet tā brūtgāna draugs, kas stāv un viņu dzird, priecājās ļoti par tā brūtgāna balsi. Tad nu šis mans prieks ir piepildīts. 30Viņam būs iet lielumā, bet man mazumā. 31Kas nāk no augšienes, tas ir pār visiem; kas ir no zemes, tas ir no zemes: kas nāk no debesīm, tas ir pār visiem. 32Un ko Tas ir redzējis un dzirdējis, to Tas apliecina; un Viņa liecību neviens nepieņem. 33Kas Viņa liecību pieņēmis, tas ir apzieģelējis, Dievu esam patiesīgu. 34Jo ko Dievs ir sūtījis, tas runā Dieva vārdus, jo Dievs nedod to Garu ar mēru. 35Tas Tēvs mīļo To Dēlu un visas lietas ir devis Viņa rokā. 36Kas tic uz To Dēlu, tam ir mūžīga dzīvība: bet kas Tam Dēlam neklausa, tas dzīvību neredzēs, bet Dieva dusmība uz tā paliek.