1Vai tam kronim, ar ko lepojās Evraīma piedzērušies, vai tai savītušai puķei, viņu goda glītumam, kas pušķo bagātās ielejas galvu tiem, kas vīna pārvarēti. 2Redzi, viens stiprs un varens no Tā Kunga it kā barga krusa, kā briesmīga vētra, it kā vareni ūdens plūdi, kas varen uzplūst, tā viņš gāzīs pie zemes ar varu. 3Kājām samīs to kroni, ar ko lepojās Evraīma piedzērušies. 4Un tai vīstošai puķei, viņu goda glītumam, kas pušķo tās bagātās ielejas galvu, notiek kā agri ienākušai vīģei priekš lasāmā laika; tiklīdz kas to redz un dabū savā rokā, tas to tūdaļ apēd. 5Tai dienā Tas Kungs Cebaot būs par skaistu kroni un par krāšņu vainagu savu ļaužu atlikumam, 6Un par tiesas Garu tiem, kas sēž tiesas amatā, un par stiprumu tiem, kas karu dzen atpakaļ līdz vārtiem. 7Bet arī šie streipuļo no vīna un sajukuši no stipra dzēriena. Priesteris un pravietis streipuļo no stipra dzēriena, tie ir vīna pārvarēti, tie sajukuši no stipra dzēriena, tie streipuļo pie parādīšanām un klūp tiesu spriezdami. 8Jo visi galdi ir pilni netīru vēmekļu, ka vietas vairs nav. 9Kam tad tas atzīšanu mācīs, un kam tas mācību darīs zināmu? Tiem no piena atradinātiem, tiem no krūtīm nošķirtiem? 10Jo (tie saka:) pavēli uz pavēli, pavēli uz pavēli, likumu uz likumu, likumu uz likumu, maķenīt še, maķenīt te! 11Tāpēc ar lūpām, kas stostās, un ar svešu mēli viņš runās uz šiem ļaudīm, kam viņš bija sacījis: 12„Še ir dusa, dodiet piekusušam atpūsties! Un še ir atspirgšana,“ - bet tie to negribēja dzirdēt. 13Tādēļ tiem notiks Tā Kunga vārds: pavēli uz pavēli, pavēli uz pavēli, likumu uz likumu, likumu uz likumu, maķenīt še, maķenīt te, ka tie ies un atpakaļ kritīs un sadauzīsies un taps savaldzināti un sagūstīti. 14Tādēļ klausiet Tā Kunga vārdu, jūs mēdītāji, kas valda pār šiem Jeruzālemes ļaudīm. 15Jo jūs sakāt, mēs derību esam derējuši ar nāvi un esam saderējušies ar elli; lai arī tādas pātagas nāk kā plūdi, tomēr tās mūs neaizņems; jo melus esam likuši sev par patvērumu, un apakš viltus esam apslēpušies. 16Tādēļ tā saka Tas Kungs Kungs: redzi, es esmu, kas Ciānā liek pamata akmeni, izraudzītu akmeni, dārgu stūra akmeni, kas it stipri nolikts: kas tic, tas nebēgs. 17Un es iecelšu tiesu par mēru un taisnību par svaru, un krusa aizraus to melu patvērumu, un ūdens pārpludinās to slēpšanas vietu. 18Un jūsu derība ar nāvi taps iznīcināta, un jūsu līgums ar elli, tas nepastāvēs. Kad tās pātagas nāks kā plūdi, tad jūs no tām tapsiet samīti. 19Cikkārt tās nāks, tās jūs aizraus, jo ik rītu tās nāks, dienu nakti. Tikai briesmas būs, dzirdēt to sludināšanu. 20Jo gulta ir īsa, ka nevar izstiepties, un apsegs šaurs, ka nevar ietīties. 21Jo Tas Kungs tāpat celsies kā pie Pracim kalna, viņš tāpat dusmosies kā Ģibeonas ielejā, savu darbu darīt, - viņa darbs būs dīvains, un savu strādāšanu pastrādāt, viņa strādāšana būs dīvaina. 22Nu tad, nemēdiet vairs, ka jūsu saites netop cietākas, jo es esmu dzirdējis izdeldēšanu, noliktu no Tā Kunga Kunga Cebaot pār visu zemi. 23Griežat šurp ausis un klausiet manu balsi, ņemiet vērā un klausiet, ko es runāju. 24Vai tad arājs vienmēr ars, kad grib sēt, kārtos un ecēs savu zemi? 25Vai nav tā? Kad viņš to virsu ir līdzinājis, tad kaisa dilles un met ķimenes, vai sēj kviešus pēc kārtas, vai miežus, vai rudzus, ikkatru savā vietā. 26Un viņa Dievs viņam rādījis, kā piederas, un viņu pamācījis. 27Jo dilles netop kultas ar ruļļiem, nedz bluķi top vesti pār ķimenēm, bet dilles top kultas ar spriguli, un ķimenes ar kulstekli. 28Vai maizes labība top sagrūsta? Nē, to nesakuļ pavisam; to izkuļ ar saviem bluķiem un zirgiem, bet nesagrūž. 29Arī tas nāk no Tā Kunga Cebaot, viņš ir brīnišķīgs padomā un liels gudrībā.