1Tanī gadā, kad Tartans gāja uz Azdodu, Asirijas ķēniņa Zargona sūtīts, un karoja pret Azdodu un to uzņēma,- 2Tai laikā Tas Kungs runāja caur Ezaiju, Amoca dēlu, sacīdams: ej un atraisi to maisu no saviem gurniem, un novelc savas kurpes no savām kājām. Un viņš tā darīja un staigāja pliks un basām kājām. 3Tad Tas Kungs sacīja: it kā mans kalps Ezaija staigā pliks un basām kājām, trīs gadus par zīmi un priekšzīmi Ēģiptei un Moru zemei, - 4Tā Asirijas ķēniņš aizvedīs Ēģiptes cietumniekus un Moru ļaužu aizdzītos, jaunus un vecus, plikus un basām kājām, ar atsegtu pakaļu Ēģiptei par kaunu. 5Un iztrūcināsies un kaunēsies Moru ļaužu dēļ, uz ko paļāvās, un Ēģiptes dēļ ar ko lielījās. 6Un šīs jūrmalas ļaudis sacīs tai dienā: redzi, vai šis ir mūsu patvērums, kurp mēs skrējām pēc palīga, ka tiktu izglābti no Asirijas ķēniņa? Kā nu mēs izglābsimies?