1Izraēls ir kupls vīna koks, kas nes augļus; jo vairāk bija viņa augļu, jo vairāk viņš cēla altāru; jo labāka viņa zeme, jo labāki viņš iztaisīja elku stabus. 2Viņu sirds ir viltīga; nu tiks atmaksāts. Viņš salauzīs viņu altārus, postīs viņu elku stabus. 3Nu tie sacīs: ķēniņa mums nav, jo mēs To Kungu neesam bijušies; ko mums ķēniņš var darīt? 4Tie runāja vārdus, nepatiesi zvērēdami un derības derēdami, tāpēc sodība zaļos kā nāves zāle uz tīruma vagām. 5Samarijas iedzīvotāji iztrūcinājās par BetAvenas teļu, viņa ļaudis par to bēdājās un viņa priesteri par to trīc, jo viņa godība no tā aiziet. 6Ir to pašu vedīs uz Asiriju par dāvanu priekš ķēniņa Jareba; Evraīms paliks kaunā, un Izraēls taps apkaunots sava padoma dēļ. 7Samarijas ķēniņš ir izzudis kā putas ūdens virsū. 8Un Avenas kalni, kur Izraēls apgrēkojās, taps izdeldēti, ērkšķi un dadži augs uz viņu altāriem, un tie sacīs uz tiem kalniem: apklājiet mūs! - un uz tiem pakalniem: krītiet pār mums! 9No Ģibejas dienām tu esi grēkojis, Izraēl: tur tie pastāvējuši; tā kauja Ģibejā pret tiem negantības bērniem tos neaizņēma. 10Pēc sava prāta es tos pārmācīšu, un tautas pret tiem sapulcināsies, kad es tos sodīšu viņu divēju grēku dēļ. 11Jo Evraīms ir teļš, ieradis labprāt kult, bet es nākšu par viņa kakla skaistumu, es Evraīmu iejūgšu, Jūda ars, un Jēkabs ecēs. 12Sējiet sev pēc taisnības, pļaujiet pēc žēlastības, plēsiet sev jaunu zemi, jo laiks ir, To Kungu meklēt, tiekams tas nāk un jums māca taisnību. 13Jūs arat bezdievību, ļaunumu jūs pļaujat un ēdat melu augļus. 14Jo tu paļaujies uz savu ceļu, uz savu varoņu pulku. Tāpēc liels troksnis celsies pret taviem ļaudīm, un visas tavas stiprās vietas taps postītas, it kā Zalmans BetArbeli postīja kara laikā, kur māte līdz ar bērniem tapa satriekta. 15Tāpat jums notiks caur Bēteli jūsu niknās blēdības dēļ; Izraēla ķēniņš dienai austot nīcin iznīks.