1Un notikās Ikonijā, ka tie kopā iegāja Jūdu baznīcā un tā runāja, ka no tiem Jūdiem un Grieķiem liels pulks ticēja. 2Bet tie neticīgie Jūdi paskubināja un iekaitināja pagāniem sirdis pret tiem brāļiem. 3Tad nu tie labu laiku tur palika un droši runāja, paļaudamies uz To Kungu, kas savam žēlastības vārdam liecību deva un lika zīmēm un brīnumiem notikt caur viņu rokām. 4Un tās pilsētas ļaudis šķīrās: citi bija ar tiem Jūdiem un citi ar tiem apustuļiem. 5Bet kad tur dumpis cēlās no pagāniem un Jūdiem līdz ar viņu virsniekiem, ka tie viņiem varu darītu un tos akmeņiem nomētātu, 6Tad viņi to nomanīdami bēga uz Likaonijas pilsētām, Listru un Derbi, un uz tām apkārtējām vietām. 7Un tur viņi evaņģēliju sludināja. 8Un kāds vīrs Listrā sēdēja ar nespēcīgām kājām, tizls no mātes miesām, kas vēl nekad nebija staigājis. 9Tas dzirdēja Pāvilu runājam. Un šis viņu uzlūkodams un nomanīdams, ka viņš ticēja, viņu varot glābt, 10Sacīja ar stipru balsi: celies stāvu uz savām kājām! Un viņš uzlēca un staigāja. 11Un kad tie ļaudis redzēja, ko Pāvils bija darījis, tad tie pacēla savu balsi un sacīja Likaoniski: dievi palikuši cilvēkiem līdzīgi un pie mums zemē nonākuši. 12Un tie sauca Barnabu par Jupiteru un Pāvilu par Merkuriju: tāpēc ka viņš bija tas runātājs. 13Un Jupitera priesteris, kas bija ārpus pilsētas, atveda vēršus un vainagus pie vārtiem un gribēja ar tiem ļaudīm upurēt. 14Bet tie apustuļi Pāvils un Barnaba to dzirdēdami, saplēsa savas drēbes un ieskrēja ļaužu vidū saukdami 15Un sacīdami: vīri, kāpēc jūs tā darāt? Mēs arīdzan esam tādi pat mirstami cilvēki kā jūs, kas jums to evaņģēliju sludinām, ka jums no šiem nelietīgiem būs atgriezties pie tā dzīvā Dieva, kas ir radījis debesi un zemi un jūru un visu, kas tur iekšā, 16Kas pagājušos laikos visiem pagāniem ļāvis staigāt pa saviem ceļiem, 17Jebšu viņš sevi nav pametis neapliecinātu, labu darīdams, no debesīm mums lietu un auglīgus laikus dodams, mūsu sirdis ar barību un ar prieku pildīdams. 18Un to runādami, tie ar mokām nomierināja tos ļaudis, ka tie viņiem neupurēja. 19Bet no Antioķijas un Ikonijas Jūdi pienāca un tos ļaudis pārrunāja un Pāvilu akmeņiem mētāja, un to no pilsētas vilka ārā, domādami, viņu esam nomirušu. 20Bet kad tie mācekļi ap viņu bija sanākuši, tad viņš uzcēlās un iegāja pilsētā; un otrā dienā viņš izgāja ar Barnabu uz Derbi. 21Un tai pilsētā evaņģēliju pasludinājuši un labu pulku par mācekļiem darījuši, tie griezās atpakaļ uz Listru un Ikoniju un Antioķiju, 22Stiprinādami mācekļu dvēseles un pamācīdami, lai paliek iekš ticības, un ka caur daudz bēdām mums būs ieiet Dieva valstībā. 23Un tie viņiem ikvienā draudzē iecēla vecajus un ar gavēšanu Dievu lūguši tos pavēlēja Tam Kungam, uz ko tie bija ticējuši. 24Un pārstaigājuši Pizidiju, tie nāca uz Pamviliju. 25Un Pergā to vārdu runājuši, tie nonāca uz Attaliju. 26Un no turienes tie nocēlās uz Antioķiju, no kurienes tie Dieva žēlastībai bija pavēlēti uz to darbu, ko bija pabeiguši. 27Un tur nonākuši un to draudzi sapulcējuši, tie stāstīja, kādas lietas Dievs pie tiem bija darījis, un ka viņš pagāniem ticības durvis bija atvēris. 28Un tie tur palika labu laiku pie tiem mācekļiem.