1Manasus bija divpadsmit gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja piecdesmit pieci gadus Jeruzālemē, 2Un darīja, kas Tam Kungam nepatika, pēc to tautu negantībām, ko Tas Kungs Izraēla bērnu priekšā bija izdzinis. 3Jo tas uztaisīja atkal kalnu altārus, ko viņa tēvs Izķija bija nolauzījis, un uztaisīja altārus Baāliem un taisīja Ašeras un metās zemē priekš visa debess spēka un tiem kalpoja. 4Viņš taisīja altārus arī Tā Kunga namā, par ko Tas Kungs bija sacījis: Jeruzālemē lai ir mans vārds mūžīgi. 5Un visam debess spēkam viņš cēla altārus Tā Kunga nama abējos pagalmos. 6Un viņš lika saviem dēliem caur uguni iet Ben-Inoma ielejā un zīlēja un vārdoja un būra un turēja zīlniekus un pūšļotājus; viņš darīja ļoti daudz, kas Tam Kungam nepatika, viņu kaitinādams. 7Arī elka tēlu, ko bija taisījis, viņš uzcēla Dieva namā, par ko Dievs uz Dāvidu un viņa dēlu Salamanu bija sacījis: šinī namā un Jeruzālemē, ko es esmu izredzējis no visām Izraēla ciltīm, es savu vārdu iecelšu mūžīgi. 8Un Izraēla kājai es vairs nelikšu kustēt no tās zemes, ko es jūsu tēviem esmu nolicis, ja tie visu turēs un darīs, ko es tiem esmu pavēlējis, pēc visas bauslības un likumiem un tiesām caur Mozu. 9Tā Manasus Jūdu un Jeruzālemes iedzīvotājus vedināja uz ļaunu, ka tie niknāki darīja, nekā tie pagāni, ko Tas Kungs Izraēla bērnu priekšā bija izdeldējis. 10Un Tas Kungs gan runāja uz Manasu un uz viņa ļaudīm, bet tie neņēma vērā. 11Tāpēc Tas Kungs tiem sūtīja Asirijas ķēniņa kara virsniekus; tie gūstīja Manasu saitēm un to apcietināja ar divām vara ķēdēm un to noveda uz Bābeli. 12Kad tas nu tā bija spaidos, tad tas pielūdza To Kungu, savu Dievu, un pazemojās ļoti priekš savu tēvu Dieva 13Un lūdza viņu. Un viņš no tā ļāvās pielūgties un paklausīja viņa sirsnīgo lūgšanu un pārveda to atkal uz Jeruzālemi viņa valstībā. Tad Manasus atzina, ka Tas Kungs ir Dievs. 14Un pēc tam viņš uztaisīja Dāvida pilsētas āra mūri uz Ģiona pusi pret vakariem ielejā līdz tai vietai, kur ieiet pa Zivju vārtiem, un apkārt Ovelam, un to taisīja ļoti augstu, un ielika arīdzan kara virsniekus visās stiprās Jūda pilsētās. 15Un viņš nopostīja tos svešos dievus un to elku no Tā Kunga nama, ar visiem altāriem, ko viņš bija uztaisījis Tā Kunga nama kalnā un Jeruzālemē un izmeta tos ārā no pilsētas. 16Un viņš uzkopa Tā Kunga altāri un upurēja uz tā pateicības upurus un slavas upurus, un pavēlēja Jūda ļaudīm, kalpot Tam Kungam, Izraēla Dievam. 17Taču tie ļaudis vēl upurēja kalnos, bet Tam Kungam savam Dievam. 18Un kas vēl par Manasu stāstāms, un viņa lūgšana uz savu Dievu un to redzētāju vārdi, kas uz viņu runājuši Tā Kunga, Izraēla Dieva, vārdā, redzi, tas ir Izraēla ķēniņu stāstos. 19Un viņa lūgšana un kā Dievs viņu paklausījis, arī visi viņa grēki un viņa pārkāpumi, un tās vietas, kur viņš uztaisījis elku altārus un uzcēlis Ašeras un elku tēlus, pirms tapa pazemots, tas rakstīts Kazaja stāstos. 20Un Manasus aizmiga pie saviem tēviem, un to apraka viņa namā, un viņa dēls Amons palika par ķēniņu viņa vietā. 21Amons bija divdesmit divus gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja divus gadus Jeruzālemē. 22Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, it kā viņa tēvs Manasus bija darījis, un Amons upurēja visiem elku tēliem, ko viņa tēvs Manasus bija taisījis, un tiem kalpoja. 23Bet viņš nepazemojās Tā Kunga priekšā, it kā viņa tēvs Manasus bija pazemojies; bet šis Amons vairoja noziegumu. 24Un viņa kalpi sacēlās pret viņu un to nokāva viņa namā. 25Un tie zemes ļaudis nokāva visus, kas bija sacēlušies pret ķēniņu Amonu, un tie zemes ļaudis cēla Joziju, viņa dēlu, par ķēniņu viņa vietā.