1Un Dāvids uztaisīja sev namus Dāvida pilsētā un sataisīja vietu Dieva šķirstam un tam uzcēla telti. 2Tad Dāvids sacīja: neviens lai nenes Dieva šķirstu kā vien Leviti, jo tos Tas Kungs ir izredzējis, nest Dieva šķirstu un viņam kalpot mūžīgi. 3Un Dāvids sapulcēja visu Izraēli uz Jeruzālemi, novest Dieva šķirstu savā vietā, ko viņš tam bija sataisījis. 4Un Dāvids sasauca Ārona bērnus un Levitus: 5No Kaāta bērniem virsnieku Uriēli ar saviem brāļiem, simt un divdesmit; 6No Merarus bērniem virsnieku Asaju ar saviem brāļiem, divsimt un divdesmit; 7No Ģerzoma bērniem virsnieku Joēli ar saviem brāļiem, simt un trīsdesmit. 8No Elicavana bērniem virsnieku Zemaju ar saviem brāļiem, divsimt; 9No Ebrona bērniem virsnieku Eliēli ar saviem brāļiem, astoņdesmit; 10No Uziēļa bērniem virsnieku Aminadabu ar saviem brāļiem, simt un divpadsmit. 11Un Dāvids aicināja priesterus Cadoku un Abjataru, un Levitus Uriēli, Azaju un Joēli, Zemaju un Eliēli un Aminadabu 12Un uz tiem sacīja: jūs Levitu tēvu namu virsnieki, svētījaties paši ar saviem brāļiem un atvedat Tā Kunga, Izraēla Dieva, šķirstu, kur es tam vietu sataisījis. 13Jo viņu reiz, kad jūs klāt nebijāt, Tas Kungs, mūsu Dievs, izlauza robu mūsu starpā, tāpēc ka to nemeklējām, kā pienācās. 14Tad tie priesteri un Leviti svētījās, atvest Tā Kunga, Izraēla Dieva, šķirstu. 15Un Levitu bērni nesa Dieva šķirstu, itin kā Mozus bija pavēlējis pēc Tā Kunga vārda, ar kārtīm uz saviem kamiešiem. 16Un Dāvids pavēlēja Levitu virsniekiem sarīkot savus brāļus, tos dziedātājus, ar spēlēm, ar soma stabulēm, ar koklēm un pulkstenīšiem, skaņi dziedāt un balsi pacelt ar prieku. 17Tad Leviti iecēla Emanu, Joēļa dēlu, un no viņa brāļiem Asavu, Bereķijas dēlu, un no Merarus bērniem, saviem brāļiem, Etanu, Kuzajas dēlu, 18Un ar šiem savus brāļus no otras kārtas, Cakariju, Benu un Jaēziēli un Zemiramotu un Jejeēli un Unnu, Elijabu un Benaju un Maēzeju un Matitiju un Eliveleju un Mikneju un ObedEdomu un Jeīeli, tos vārtu sargus. 19Un dziedātāji bija Emans, Asavs un Etans, skandinādami ar vara pulkstenīšiem, 20Un Cakarija un Aziēls un Zemiramots un Jeīels un Unnus un Elijabs un Maēzeja un Benaja ar smalki skanīgām soma stabulēm, 21Un Matitija un Elivelejus un Mikneja un ObedEdoms un Jeīels un Azazija, priekšā dziedādami ar astoņu stīgu koklēm. 22Un Kananaja bija Levitu vadonis, (dziesmas) uzņemt, viņš tos mācīja uzņemt, jo viņš bija saprātīgs. 23Un Bereķija un Elkanus bija šķirsta vārtu sargi. 24Un Zabanija un Jozavats un Netaneēls un Amasajus un Cakarija un Benaja un Eliēzers, tie priesteri, pūta trumetes Dieva šķirsta priekšā, un ObedEdoms un Jeķija bija šķirsta vārtu sargi. 25Tā Dāvids un Izraēla vecaji un virsnieki pār tūkstošiem nogāja, atvest Tā Kunga derības šķirstu no ObedEdoma nama ar prieku. 26Un kad Dievs tiem Levitiem palīdzēja, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, tad tie upurēja septiņus vēršus un septiņus aunus. 27Un Dāvids bija ģērbies nātnu svārkos un tāpat visi Leviti, kas to šķirstu nesa, un tie dziedātāji un Kananija, tas dziedātāju vadonis; Dāvidam bija arī linu plecusega. 28Tā viss Izraēls nesa augšām Tā Kunga derības šķirstu ar gavilēšanu un bazūņu skaņu un ar trumetēm un ar pulkstenīšiem, un spēlēja ar soma stabulēm un koklēm. 29Un kad Tā Kunga derības šķirsts nonāca Dāvida pilī, tad Mikale, Zaula meita, skatījās pa logu ārā un redzēja ķēniņu Dāvidu dejojam un spēlējam, un tā to nicināja savā sirdī.