1Un Dāvids aprunājās ar tiem virsniekiem pār tūkstošiem un pār simtiem un ar visiem lielkungiem. 2Un Dāvids sacīja uz visu Izraēla draudzi: ja jums šķiet labi esam un ja tas ir no Tā Kunga mūsu Dieva, tad sūtīsim visur apkārt pie saviem citiem brāļiem visās Izraēla valstīs un pie tiem priesteriem un Levitiem savās pilsētās un viņu apgabalos, ka tie pie mums sapulcējās, 3Un atvedīsim sava Dieva šķirstu atkal pie sevis; jo Zaula laikā mēs to neesam meklējuši. 4Tad visa draudze sacīja, lai tā darot, jo šī valoda patika visiem ļaudīm. 5Tad Dāvids sapulcināja visu Izraēli no Ēģiptes Zikoras, līdz kur nāk uz Ematu, atvest Dieva šķirstu no ĶiriatJearimas. 6Tad Dāvids cēlās ar visu Izraēli uz Baālu, tā ir ĶiriatJearima iekš Jūda, no turienes atvest Dieva Tā Kunga šķirstu, Tā Kunga, kas mīt pār ķerubiem, kur viņa vārds top piesaukts. 7Un tie veda Dieva šķirstu uz jauniem ratiem no Abinadaba nama, un Uza un Aķijus vadīja tos ratus. 8Un Dāvids un viss Izraēls līksmojās Dieva priekšā ar visu spēku, ar dziesmām un ar koklēm un somastabulēm un bungām un pulkstenīšiem un bazūnēm. 9Bet kad tie nāca līdz Ķidona klonam, tad Uza izstiepa savu roku, to šķirstu turēt, jo tie vērši (to) gāza. 10Tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Uzaju, un viņš to sita par to, ka tas savu roku bija izstiepis pēc tā šķirsta, un tas tur nomira Dieva priekšā. 11Un Dāvids noskuma, ka Tas Kungs tādu robu robojis, Uzu sizdams, un to vietu nosauca PerecUza (Uzas robs) līdz šai dienai. 12Un Dāvids bijās Dievu tai dienā un sacīja: kā lai es Dieva šķirstu atvedu pie sevis? 13Un Dāvids neveda to šķirstu pie sevis Dāvida pilī, bet to nolika Gatieša ObedEdoma namā. 14Tā Dieva šķirsts palika pie ObedEdoma viņa namā trīs mēnešus, un Tas Kungs svētīja ObedEdoma namu un visu, kas tam bija.