1Pārbaudaties paši un izmeklējaties, jūs bezkaunīgie ļaudis. 2Pirms spriedums nenotiek, - kā pelavas skrien diena, - pirms Tā Kunga bardzības karstums jums neuziet, pirms Tā Kunga dusmības diena jums neuznāk. 3Meklējiet To Kungu, visi bēdu ļaudis virs zemes, kas dariet viņa tiesu, meklējiet taisnību, meklējiet pazemību! Vai jūs, kas zin, netapsiet izglābti Tā Kunga bardzības dienā. 4Jo Gaca taps atstāta un Azkalona par posta vietu, Azdoda dienas vidū taps aizdzīta, un Ekrone taps izsakņota. 5Vai tiem, kas dzīvo gar jūru, Krietu tautai. Tā Kunga vārds nāks pār jums, Kanaāna, Vīlistu zeme! Un es tevi izdeldēšu, ka tur vairs nebūs iedzīvotāju. 6Un jūrmalas tiesa paliks par atmatām, ganu alām un avju laidariem. 7Un tā būs daļa Jūda nama atlikušiem, kur ganīt. Vakaros tie apgulsies Azkalonas namos, kad Tas Kungs, viņu Dievs, tos piemeklēs, un būs novērsis viņu cietumu. 8Moaba mēdīšanu es esmu dzirdējis, un Amona bērnu lamāšanu, ar ko tie mēdījuši manus ļaudis un lielījušies pret viņu robežām. 9Tādēļ tik tiešām ka es dzīvoju, saka Tas Kungs Cebaot, Izraēla Dievs: Moabs būs kā Sodoma un Amona bērni kā Gomora, nātru krūms un sāls bedre un posta vieta mūžīgi. Manu ļaužu atlikušie tos aplaupīs, un manas tautas atlikums tos iemantos. 10Tas viņiem notiks par viņu lepnību, jo tie ir mēdījuši un lielījušies pret Tā Kunga Cebaot ļaudīm. 11Tas Kungs būs briesmīgs pret viņiem, jo viņš izdeldēs visus pasaules dievus, un ikviens no savas vietas viņu pielūgs, visas pagānu salas. 12Arī jūs, Moru ļaudis, tapsiet nokauti caur manu zobenu. 13Un viņš izstieps savu roku pret ziemeli un izdeldēs Asuru, un darīs Ninivi par postažu, tik sausu kā tuksnesi. 14Un viņas vidū ganāmi pulki apgulsies, visādi zvēri, dumpis un ezis mājos viņu granātābolu dārzos, viņu balss dziedās logos, gruveši būs uz sliekšņiem, jo ciedra galdi taps noplēsti. 15Šī ir tā pilsēta, kas tā priecājās, kas droši dzīvo, kas savā sirdī saka: es, un cita neviena. Kā tā ir palikusi par postažu, zvēriem par migu! Visi, kas tai iet garām, svilpo un met ar roku.