1Tā Kunga vārda spriedums par Adraka zemi, un tas apmetās Damaskū; jo Tas Kungs skatās uz cilvēkiem un uz visām Izraēla ciltīm. 2Un uz Āmatu pie viņas robežām, uz Tiru un Sidonu, jo tur ir liela gudrība. 3Un Tirus sev ir uzcēlusi stipru pili un sakrājusi sudrabu kā pīšļus, un zeltu kā dubļus uz ielām. 4Redzi, Tas Kungs viņu uzvarēs un satrieks viņas spēku jūrā, un uguns viņu aprīs. 5Azkalona to redzēs un bīsies, un arī Gaca, un drebēs, līdz ar Ekroni, tāpēc ka viņu cerība ir palikusi kaunā. Un Gacas ķēniņš ies bojā, un Azkalonā nedzīvos. 6Un Azdodā dzīvos sveši, un es izdeldēšu Vīlistu lepnību. 7Un es atņemšu viņu asinis no viņu mutes un viņu negantību no viņu zobiem. Tā tie arīdzan atliksies mūsu Dievam, un tie būs kā valdnieki iekš Jūda, un Ekronekā Jebuzieši. 8Un es pats apmetīšos ap savu namu pret karaspēku un pret sirotājiem, ka spaidītājs tur vairs nestaigās; jo nu es to ar savām acīm esmu redzējis. 9Priecājies ļoti, Ciānas meita, un gavilē, Jeruzālemes meita! Redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis, taisns un Pestītājs viņš ir, pazemīgs un jādams uz ēzeļa, uz ēzeļa mātes kumeļa. 10Un es izdeldēšu ratus no Evraīma un zirgus no Jeruzālemes, ir kara stops taps izdeldēts. Un tautām viņš mācīs mieru, un viņa valdīšana būs no vienas jūras līdz otrai un no lielupes līdz pasaules galam. 11Un arī tu, - tavas derības asiņu dēļ es tavus cietumniekus izlaidīšu no bedres, kur ūdens nav. 12Atgriežaties atpakaļ uz to stipro vietu, jūs cietumnieki, kam cerība. Šodien pat es saku, ka es tev divkārtīgi atmaksāšu. 13Jo Jūdu es sev esmu uzvilcis kā stopu un Evraīmu licis par bultu, un es pamodināšu tavus bērnus, Ciāna, pret taviem bērniem, Grieķu zeme, un tevi darīšu kā varoņa zobenu! 14Un Tas Kungs parādīsies pār viņiem, un viņa bultas izies kā zibens, un Tas Kungs Kungs bazūnēs ar bazūni un nāks kā aukas no dienvidiem. 15Tas Kungs Cebaot tos pasargās, un tie rīs un samīs lingas akmeņus, un tie dzers un cels troksni it kā no vīna, un taps pilni kā upuru kausi, kā altāra stūri. 16Un Tas Kungs, viņu Dievs, tos izpestīs tanī dienā kā savu ļaužu ganāmo pulku, jo tie ir kroņa akmeņi, mirdzēdami viņa zemē. 17Jo cik liels būs viņu labums? Un cik liels būs viņu daiļums? Labība jaunekļus izaudzinās un vīns jaunietes.