1Un notikās ķēniņa Dārīija ceturtā gadā, tad Tā Kunga vārds notika uz Cakariju devītā, tas ir Ķislev mēneša, ceturtā dienā, 2Tad Bētele sūtīja ZarEceru un ReģemMeleķu ar saviem vīriem, To Kungu pielūgt 3Un sacīt uz tiem priesteriem Tā Kunga Cebaot namā un uz tiem praviešiem: Vai man jāraud piektā mēnesī un jāgavē, kā es tik daudz gadus esmu darījis? 4Tad Tā Kunga Cebaot vārds notika uz mani un sacīja: 5Runā uz visiem zemes ļaudīm un uz priesteriem un saki: kad jūs gavējāt un žēlojaties piektā un septītā mēnesī šos septiņdesmit gadus, vai jūs tādu gavēšanu esiet man gavējuši? 6Bet kad jūs ēdat un kad jūs dzerat, vai jūs tie neesat, kas ēd un dzer? 7Vai šie nav tie vārdi, ko Tas Kungs izsauca caur tiem pirmiem praviešiem, kad Jeruzāleme dzīvoja mierā, un viņas pilsētas visapkārt, un dienvidu puse un ieleja bija apdzīvota? 8Atkal Tā Kunga vārds notika uz Cakariju sacīdams: 9Tā runā Tas Kungs Cebaot un saka: nesiet patiesīgu tiesu un parādiet ikviens savam brālim žēlastību un apžēlošanu. 10Un neapbēdiniet ne atraitni, nedz bāriņu, nedz svešinieku, nedz nabagu, un nedomājiet ļauna cits pret citu savā sirdī. 11Bet tie negribēja klausīt un palika stūrgalvīgi un apcietināja savas ausis nepaklausīdami. 12Un savu sirdi tie darīja par dimantu, ka neklausītu bauslību un tos vārdus, ko Tas Kungs Cebaot sūtīja ar savu Garu caur tiem pirmiem praviešiem. 13Tādēļ tāda liela dusmība nākusi no Tā Kunga Cebaot. Tāpēc noticis, it kā viņš bija saucis, un tie nebija klausījuši; tāpat tie arīdzan sauca, bet es neklausīju, saka Tas Kungs Cebaot. 14Tā es tos esmu izputinājis starp visiem pagāniem, ko tie nepazina, un tā zeme aiz tiem tapa postīta, tā ka neviens tur nestaigāja, un tā viņi to jauko zemi darīja par postažu.