1Un viņš man rādīja augsto priesteri Jozuū, stāvam Tā Kunga eņģeļa priekšā. Un sātans stāvēja viņam pa labo roku, viņu apsūdzēt. 2Bet Tas Kungs sacīja uz sātanu: lai Tas Kungs tevi rāj, sātan: lai tevi rāj Tas Kungs, kas Jeruzālemi izredzējis! Vai šī nav pagale, no uguns izrauta? 3Un Jozuūs bija apģērbts netīrās drēbēs, kad viņš stāvēja tā eņģeļa priekšā. 4Tad viņš (tas eņģelis) atbildēja un runāja uz tiem, kas viņa priekšā stāvēja, un sacīja: atņemiet tam tās netīrās drēbes. Un viņš uz to sacīja: redzi, tavu noziegumu es tev esmu atņēmis, un tevi apģērbšu ar svētku drēbēm. 5Un es sacīju: lai liek tīru cepuri viņam galvā. Un tie tam lika tīru cepuri galvā un tam apvilka drēbes, un Tā Kunga eņģelis stāvēja tur klāt. 6Tad Tā Kunga eņģelis Jozuūm apliecināja un sacīja: 7Tā saka Tas Kungs Cebaot: ja tu staigāsi manos ceļos un sargāsi manu likumu, tad tev arī manu namu būs tiesāt un arī manus pagalmus sargāt, un es tev došu pieiešanu to starpā, kas te stāv. 8Klausies nu jel, Jozuū, augstais priesteri, tu un tavi draugi, kas tavā priekšā, jo tie ir par brīnuma zīmi. Jo redzi, es likšu nākt savam kalpam Cemak (Atvasei). 9Jo redzi to akmeni, ko es Jozuūs priekšā esmu nolicis! Uz to vienu akmeni (skatās) septiņas acis. Redzi, es ierakstīšu viņa rakstu, saka Tas Kungs Cebaot, un atņemšu šās zemes noziegumu vienā dienā. 10Tai dienā, saka Tas Kungs Cebaot, jūs aicināsiet cits citu apakš vīna koka un apakš vīģes koka.