1Lūdziet lietu no Tā Kunga vēlajā lietus laikā! Tas Kungs rada zibeņus; viņš tiem dos lietus papilnam ikkatrai zālei laukā. 2Jo dievekļi runā nelietību, un zīlnieki rauga viltību un runā melu sapņus un iepriecina ar niekiem. Tādēļ tie maldās kā avis, tie ir nospaidīti, jo tur nav gana. 3Pret tiem ganiem mana bardzība iedegusies, un tos āžus es piemeklēšu. Jo Tas Kungs Cebaot piemeklē savu ganāmo pulku, Jūda namu, un to ieceļ sev par goda zirgu karā. 4No viņa iznāks stūra akmens, nagla, kara stops un visi valdnieki līdz. 5Un tie būs kā varoņi, kas kaušanā samin ielas dubļus, un tie kausies, jo Tas Kungs būs ar viņiem, un tie liks kaunā zirgu jājējus. 6Un es stiprināšu Jūda namu un atpestīšu Jāzepa namu, un es tos atkal iestādīšu, jo es par tiem esmu apžēlojies, un tie būs, it kā es tos nebūtu atmetis, jo es esmu Tas Kungs, viņu Dievs, un tos paklausīšu. 7Un Evraims būs kā varonis un viņa sirds priecāsies kā no vīna. Un viņa bērni to redzēdami līksmosies, viņu sirds priecāsies iekš Tā Kunga. 8Un es tos ataicināšu un sapulcēšu, jo es tos gribu izpestīt, un tie vairosies, kā tie citkārt vairojās. 9Un es tos sēšu starp tautām, un tie mani pieminēs tālās zemēs, un tie dzīvos ar saviem bērniem un atgriezīsies. 10Un es tos atvedīšu no Ēģiptes zemes un tos sapulcināšu no Asirijas un tos vedīšu uz Ģileada zemi un Tībanu, ka viņam nepietiks vietas. 11Un viņš iet caur bēdu jūru un sit viļņus jūrā, un visi upes dziļumi izsīks; tad Asura lepnība taps nogāzta, un Ēģiptes scepteris zudīs. 12Un es tos stiprināšu iekš Tā Kunga, un tie staigās viņa vārdā, saka Tas Kungs.