1Bet mums, kas esam stipri, pienākas panest nestipro vājības un nevis sev pašiem būt pa prātam. 2Jo ikviens no mums lai savam tuvākam ir pa prātam uz labu un par uztaisīšanu. 3Jo arī Kristus nav Sev pašam bijis pa prātam, bet kā stāv rakstīts: Tavu nievātāju nievāšanas Man ir uzkritušas. 4Jo viss, kas ir papriekš rakstīts, tas mums papriekš rakstīts par mācību, lai mums cerība būtu caur paciešanu un Dieva rakstu iepriecināšanu. 5Bet lai tas paciešanas un iepriecināšanas Dievs jums dod vienādu prātu jūsu starpā pēc Kristus Jēzus, 6Ka jūs vienprātīgi vienā mutē varat pagodināt Dievu un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu. 7Tāpēc uzņematies cits citu, itin kā arī Kristus jūs ir uzņēmis Dievam par godu. 8Un es saku, ka Jēzus Kristus ir palicis par apgraizīšanas kalpu Dieva patiesības labad, ka viņš apstiprinātu to tēvu apsolīšanas; 9Un ka pagāni Dievu slavētu par to žēlastību, tā kā ir rakstīts: Tāpēc es Tevi gribu teikt starp pagāniem un Tavam vārdam dziedāt. 10Un atkal tas saka: priecājaties, jūs pagāni, līdz ar Viņa ļaudīm. 11Un atkal: slavējat To Kungu, visi pagāni, un teiciet Viņu, visas tautas. 12Un atkal Ezaija saka: tur būs Izajus sakne, un kas celsies valdīt pār pagāniem; uz to pagāni cerēs. 13Bet tas cerības Dievs lai jūs piepilda ar visu prieku un mieru iekš ticības, ka varat būt bagāti iekš cerības caur Svēta Gara spēku. 14Tomēr, mani brāļi, es pats arīdzan no jums gan zinu, ka arī jūs paši esat pilni labprātības, piepildīti ar visu atzīšanu, ka jūs varat cits citu paskubināt. 15Bet vietām jums, mani brāļi, drošāki esmu rakstījis, jums atgādinādams caur to žēlastību, kas man ir dota no Dieva, 16Lai es esmu Jēzus Kristus kalps pie pagāniem, strādādams to svēto Dieva evaņģēlija darbu, lai pagāni paliek par patīkamu upuri, kas svētīts caur Svēto Garu 17Tad nu man Dievam kalpojot ir ko teikties iekš Kristus Jēzus. 18Jo es neiedrošināšos ko runāt, ko Kristus pagānu paklausības labad caur mani nav strādājis ar vārdiem un darbiem, 19Caur zīmju un brīnumu spēku, caur Dieva Gara spēku, tā ka es Kristus evaņģēliju esmu izpaudis no Jeruzālemes visapkārt līdz Illirijai, 20Un tā no sirds darbojies, evaņģēliju pasludināt, kur Kristus vārds vēl netapa piesaukts, ka es to namu neuzceltu uz cita pamatu; 21Bet itin kā ir rakstīts: kam no tā nav sludināts, tie redzēs; un kas nav dzirdējuši, tie dabūs zināt. 22Tāpēc es arī daudzreiz esmu aizkavēts pie jums nākt. 23Bet kad tagad šinīs zemēs man vairs nav vietas, un man jau no daudz gadiem gribās pie jums nākt, 24Tad es uz Spāniju iedams pie jums nākšu; jo es ceru, ka pārstaigādams jūs redzēšu, un no jums uz turieni tapšu pavadīts, kad es papriekš maķenīt ar jums būšu papriecājies. 25Bet tagad es eju uz Jeruzālemi, tiem svētiem palīdzību nesdams. 26Jo Maķedonijai un Akajai ir paticis, kādas dāvanas samest priekš tiem nabagiem, kas ir starp tiem svētiem Jeruzālemē, 27Jo tiem tā ir paticis; tie ir arīdzan viņu parādnieki. Jo ja pagāni pie viņu garīgām dāvanām daļu ir dabūjuši, tad arī šiem pienākas ar tām laicīgām viņiem kalpot. 28Tad to pabeidzis un šo augli tiem apzieģelējis es noiešu caur jums uz Spāniju. 29Un es zinu, ka es pie jums nākdams ar pilnu Kristus evaņģēlija svētību nākšu. 30Bet es jūs lūdzu, brāļi, caur mūsu Kungu Jēzu Kristu un caur Tā Gara mīlestību, ka jūs līdz ar mani cīnāties, par mani Dievu lūgdami, 31Lai es topu izglābts no tiem neticīgiem Jūdejā, un lai šī mana kalpošana, kas Jeruzālemes labad notiek, tiem svētiem būtu patīkama, 32Ka es pēc Dieva prāta ar prieku varu nākt pie jums un līdz ar jums atspirdzinājos. 33Un tas miera Dievs lai ir ar jums visiem. Āmen.