1Un kad Viņš to septīto zieģeli atdarīja, palika kluss debesīs kādu pusstundu. 2Un es redzēju tos septiņus eņģeļus, kas stāvēja Dieva priekšā, un tiem tapa dotas septiņas bazūnes. 3Un cits eņģelis nāca un stāvēja pie tā altāra, turēdams zelta kvēpināmu trauku; un tam tapa dotas daudz kvēpināmas zāles, ka viņš tās ar visu svēto lūgšanām liktu uz to zelta altāri, kas ir tā goda krēsla priekšā. 4Un šo kvēpināmo zāļu dūmi uzkāpa ar svēto lūgšanām no tā eņģeļa rokas Dieva priekšā. 5Un tas eņģelis ņēma to kvēpināmo trauku un to pildīja ar uguni no tā altāra un to meta uz zemi. Tad notika balsis un pērkoni un zibeņi un zemes trīcēšana. 6Un tie septiņi eņģeļi, kam tās septiņas bazūnes bija, taisījās bazūnēt. 7Un tas pirmais bazūnēja. Un krusa cēlās un uguns ar asinīm sajaukts un krita uz zemi, un koku trešā tiesa izdega un visa zaļā zāle izdega. 8Un tas otrais eņģelis bazūnēja. Un it kā liels kalns, ugunī degošs, tapa mests jūrā, un jūras trešā tiesa tapa par asinīm. 9Un radījumu trešā tiesa, kas jūrā, kam ir dzīvība, nomira, un laivu trešā tiesa tapa sadragāta. 10Un tas trešais eņģelis bazūnēja. Un liela zvaigzne it kā degoša lāpa nokrita no debesīm un krita uz upju trešo tiesu un uz ūdeņu avotiem. 11Un tās zvaigznes vārds top saukts: vērmeles: un ūdeņu trešā tiesa tapa par vērmelēm, un daudz ļaužu nomira no tiem ūdeņiem, jo tie bija rūgti palikuši. 12Un tas ceturtais eņģelis bazūnēja. Un saules trešā tiesa tapa samaitāta un mēneša trešā tiesa un zvaigžņu trešā tiesa, ka viņu trešā tiesa taptu aptumšota un dienas trešā tiesa nespīdētu, un nakts tāpat. 13Un es redzēju un dzirdēju ērgli pa debess vidu skrejam un ar stipru balsi sakām: vai, vai, vai tiem, kas virs zemes dzīvo, to citu bazūņu balsu dēļ no tiem trim eņģeļiem, kas vēl bazūnēs.