1Dziesma svētdienā dziedama. Laba lieta ir, To Kungu slavēt un dziedāt tavam vārdam, tu Visuaugstākais, 2Rītos izteikt tavu žēlastību un naktīs tavu uzticību, 3Uz tām desmit stīgām un uz stabulēm, ar spēlēšanu uz koklēm. 4Jo, Kungs, tu mani iepriecini ar saviem darbiem; es gavilēju par to, ko tava roka dara. 5Ak Kungs, cik lieli ir tavi darbi, cik ļoti dziļas tavas domas! 6Nejēga to neatzīst, un ģeķis to nesaprot. 7Gan bezdievīgie zaļo kā zāle, un visi ļauna darītāji zeļ; tomēr tie top izdeldēti mūžīgi mūžam. 8Bet tu, Kungs, esi tas augstākais mūžīgi. 9Jo redzi, tavi ienaidnieki, ak Kungs, redzi, tavi ienaidnieki iet bojā, visi ļaundarītāji top izkaisīti. 10Bet tu paaugstini manu ragu kā vērša ragu; es esmu apliets ar jaunu eļļu. 11Un manas acis uzlūko ar prieku manus nicinātājus, manas ausis iepriecinājās par tiem, kas ļaunā prātā pret mani ceļas. 12Taisnais zaļo kā palma koks, viņš aug kā ciedru koks uz Lībanus. 13Kas Tā Kunga namā ir stādīti, tie zaļo mūsu Dieva pagalmos. 14Vēl pašā vecumā tie nes augļus, tie ir auglīgi un zaļi, 15Un stāsta, ka Tas Kungs, mans patvērums, ir taisns, un netaisnības nav pie viņa.