1Korus bērnu dziesma, dziedātāju vadonim, ar stabulēm dziedama. Emana, Ezraka dēla, pamācība. Kungs, Dievs, mans Pestītājs, es tevi piesaucu dienām naktīm. 2Lai nāk mana lūgšana tavā priekšā, atgriez savu ausi pie manas kliegšanas. 3Jo mana dvēsele ir bēdu pilna, un mana dzīvība ir tikusi klāt pie elles. 4Es topu līdzināts tiem, kas bedrē nogrimst, es esmu kā vīrs, kam spēka nav. 5Pie tiem nomirušiem es esmu piešķirts, it kā tie nokautie, kas kapā guļ, ko tu vairs nepiemini, un kas no tavas rokas ir atšķirti. 6Tu mani esi licis visdziļākā bedrē, tumsībā un dziļumā. 7Tava bardzība mani spiež, tu mani apbēdini ar visiem saviem plūdiem. (Zela.) 8Manus draugus tu esi licis tālu no manis, tiem tu mani esi darījis par negantību: es esmu kā cietumā un nevaru tikt ārā. 9Mana acs īgst no bēdām, ak Kungs. Es tevi piesaucu ikdienas, es izstiepju savas rokas uz tevi. 10Vai tad tu pie mirušiem darīsi brīnumus? Jeb vai aizmigušie celsies un tev pateiks? (Zela.) 11Vai kapā sludinās tavu žēlastību un tavu uzticību nāves vietā? 12Vai tavus brīnumus tumsībā atzīs un tavu taisnību tai zemē, kur neko vairs nepiemin? 13Bet es tevi piesaucu, Kungs, un mana lūgšana nāk agri tavā priekšā. 14Kāpēc tu atstūmi, Kungs, manu dvēseli un paslēpi savu vaigu priekš manis? 15Es esmu bēdīgs un novārdzis no pašas jaunības, es ciešu tavas briesmas, ka es gandrīz izmistu. 16Tava bardzība iet pār mani, tavas briesmas mani nospaida. 17Tās mani apņem kā ūdens plūdi cauru dienu, tās visai(pilnīgi) mani apstāj. 18Tu dari, ka draugi un tuvāki paliek tālu nost no manis; mani pazīstamie priekš manis apslēpjās.