1Asava dziesma dziedātāju vadonim, pēc: „Lilijas ir liecība“. Izraēla gans, klausies, tu, kas Jāzepu vadi kā avis; tu, kas sēdi pār ķerubiem, parādies ar spožumu! 2Uzmodini savu varu priekš Evraīma, Benjamina un Manasus, un nāc mūs pestīt. 3Ak Dievs, atgriez mūs un liec savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti. 4Kungs, Dievs Cebaot, cik ilgi tava dusmība kūpēs pie tavu ļaužu lūgšanas? 5Tu tos ēdini ar asaru maizi un tos dzirdini ar lielu mēru asaru. 6Tu mūs esi licis par ķildu mūsu kaimiņiem, un mūsu ienaidnieki mūs apmēda. 7Dievs Cebaot, atgriezi mūs un liec savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti. 8Vienu vīna koku tu esi atvedis no Ēģiptes, pagānus tu esi izdzinis un to dēstījis. 9Vietu priekš viņa tu esi sataisījis un viņam licis iesakņoties, ka viņš zemi piepildījis. 10Kalni ar viņa ēnu ir apklāti un Dieva ciedru koki ar viņa zariem. 11Viņš izplēta savus zarus līdz pat jūrai un savus jaunos zariņus līdz tai lielai upei. 12Kāpēc tad tu viņa sētu esi salauzījis, ka visi, kas iet garām, viņu plosa? 13Mežacūka viņu izrakusi, un lauka zvēri viņu noēduši. 14Dievs Cebaot, atgriezies jel, skaties no debesīm un redzi un uzlūko šo vīna koku, 15To stādu, ko tava labā roka dēstījusi, un To Dēlu, ko tu sev esi izredzējis! 16Viņš ar uguni ir sadedzināts un izcirsts; no tava vaiga rāšanas tie iet bojā. 17Tava roka lai ir pār to vīru pie tavas labās rokas, pār To Cilvēka Dēlu, ko tu sev esi izredzējis. 18Tad mēs neatkāpsimies no tevis; uzturi mūs dzīvus, tad mēs tavu vārdu piesauksim. 19Ak Kungs, Dievs Cebaot, atgriez mūs, liec savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.