1Asava dziesma. Ak Dievs, pagāni tavā tautā ir ielauzušies, tie ir sagānījuši tavu svēto namu un Jeruzālemi darījuši par akmeņu kopām; 2Tavu kalpu apkautas miesas tie ir devuši putniem apakš debess par barību, tavu svēto miesas zemes zvēriem. 3Viņu asinis tie ir izlējuši ap Jeruzālemi kā ūdeni, un neviena nebija, kas apraka. 4Mēs saviem kaimiņiem esam palikuši par apsmieklu, mūs apmēda un apsmej tie, kas ap mums. 5Cik ilgi, ak Kungs, vai tad tu gribi mūžīgi dusmot? Vai tad tavai bardzībai būs degt kā ugunij? 6Izgāz savu dusmību pār tiem pagāniem, kas tevi nepazīst, un pār tām valstīm, kas tavu vārdu nepiesauc. 7Jo tie Jēkabu ēduši un postījuši viņa dzīvokļus. 8Nepiemini mums mūsu tēvu noziegumus; steidzies, tava sirds žēlastība lai mums nāk pretim, jo mēs esam ļoti panīkuši. 9Palīdzi mums, ak Dievs, mūsu Pestītājs, sava godājamā vārda dēļ un izglāb mūs un piedod mūsu grēkus sava vārda dēļ. 10Kāpēc pagāniem būs sacīt: kur ir viņu Dievs? Lai pagāni priekš mūsu acīm atzīst, ka tu atriebi savu kalpu izlietās asinis. 11Lai cietumnieku nopūšanās nāk tavā priekšā: uzturi dzīvus nāves bērnus pēc tava lielā elkoņa, 12Un atmaksā septiņkārt mūsu kaimiņiem viņu klēpī to nievāšanu, ar ko tie tevi, Kungs, nievājuši. 13Tad mēs, tavi ļaudis un tavas ganības avis, tevi teiksim mūžīgi, tavu slavu sludināsim uz radu radiem.