1Azava dziesma, dziedātāju vadonim Jedutunam. Es saucu ar savu balsi uz Dievu un brēcu, es saucu uz Dievu, un viņš klausās uz mani. 2Bēdu laikā es meklēju To Kungu, mana roka izstiepjas naktī un nenogurst, mana dvēsele negribās būt iepriecināma. 3Kad es Dievu pieminu, tad es nopūšos; kad es apdomāju, tad mana sirds bēdājās. (Zela.) 4Tu turi nomodā manas acis es esmu tā izmisis, ka nespēju runāt. 5Es pieminu vecos laikus, senos gadus, 6Es atminu savu dziesmu naktī, mana sirds ir domu pilna, mans gars meklē gaismu. 7Vai tad Tas Kungs atstums mūžīgi un vairs nebūs žēlīgs? 8Vai tad viņa žēlastība mitēsies mūžam? Vai tā solīšana pagalam uz bērnu bērniem? 9Vai tad Dievs ir aizmirsis žēlot? Vai viņš aizslēdzis dusmībā savu sirds žēlastību? (Zela.) 10Tad es saku: tās ir manas bēdas; tā Visuaugstākā labā roka to var nogriezt. 11Es pieminu Tā Kunga darbus, es tiešām pieminu tavus brīnumus no veciem laikiem. 12Es pārdomāju visus tavus darbus un pieminu, ko tu dari. 13Ak Dievs, tavs ceļš ir svēts; kur ir tāds liels Dievs, kā tu, Dievs? 14Tu esi tas stiprais Dievs, kas brīnumus dara; savu spēku tu esi darījis zināmu tautu starpā. 15Savus ļaudis tu esi atpestījis ar stipru elkoni, Jēkaba un Jāzepa bērnus. (Zela.) 16Ūdeņi tevi redzēja, ak Dievs! ūdeņi tevi redzēja un drebēja, ir dziļumi trīcēja. 17Biezie padebeši izgāza ūdeņus, augstie padebeši izlaida pērkonus, un tavas bultas šaudījās. 18Tavi pērkoni rūca viesulī, zibeņi apspulgoja zemi, zeme trīcēja un drebēja. 19Tavs ceļš bija jūrā un tavs gājums dziļos ūdeņos, un tavas pēdas nebija manāmas. 20Tu vadīji savus ļaudis kā avju pulku caur Mozu un Āronu.