1Asava dziesma, dziedātāju vadonim, dziedama ar koklēm. Dievs ir atzīts iekš Jūda, iekš Izraēla viņa vārds ir liels; 2Un Zalemē ir viņa telts, un Ciānā viņa dzīvoklis. 3Tur viņš salauza stopa bultas, priekšturamās bruņas un zobenu un karu.(Zela.) 4Spožs tu esi un augsts uz kalniem, kur laupījumu sakrāj. 5Tie sirds lepnie ir aplaupīti un guļ savā miegā; visiem vareniem ļaudīm rokas nogurušas. 6No tavas rāšanās, ak Jēkaba Dievs, nāves miegā nogāzti rati un zirgi. 7Tu, tu esi bijājams, un kas tavā priekšā var pastāvēt tavas dusmības laikā? 8No debesīm tu lieci dzirdēt tiesu, zeme bīstas un top klusa, 9Kad Dievs ceļas uz sodību, palīdzēt visiem bēdīgiem virs zemes. (Zela.) 10Kad cilvēki bargojās, tad tavs gods paaugstinājās, un ar visukarstām dusmām tu apjozies. 11Solāties un maksājiet Tam Kungam, savam Dievam. Visi, kas ap viņu, lai nes dāvanas tam bijājamam, 12Kas sirdi paņem lieliem kungiem, un ir bijājams pasaules ķēniņiem.