1Asava dziesma, dziedātāju vadonim, dziedama, pēc: „nesamaitā!“ Mēs tev pateicamies, Dievs, mēs pateicamies, ka tavs vārds ir it tuvu; tavi brīnumi top slavēti. 2„Kad es īsto laiku pratīšu, tad es it taisni tiesāšu. 3Zeme un visi viņas iedzīvotāji trīc, bet es viņas pīlārus esmu stiprinājis.“ (Zela.) 4Es sacīju uz tiem lielīgiem: nelielāties; un uz tiem bezdievīgiem: nelepojaties ar varu; 5Nelielāties ar varu, un nerunājiet tik pārgalvīgi. 6Ka (nekāds palīgs) nedz no rīta puses, nedz no vakara puses, nedz no tuksneša kalniem. 7Bet Dievs ir soģis, kas citu pazemo un citu paaugstina. 8Jo Tam Kungam biķeris ir rokā, kur stiprs vīns papilnam iejaukts, un viņš dod no tā dzert; bet visiem bezdievīgiem virs zemes būs dzert un izsūkt tās mieles. 9Bet es to pasludināšu mūžīgi, es dziedāšu Jēkaba Dievam, 10Un salauzīšu visiem bezdievīgiem galvas, ka taisniem galvas top paaugstinātas.