1Dāvida dziesma, ko viņš Tam Kungam dziedāja, par Benjaminieti Kušu. Kungs, mans Dievs, uz tevi es paļaujos, atpestī mani no visiem maniem vajātājiem un izglābi mani, 2Ka tas manu dvēseli nelaupa kā lauva, to saplosīdams, tādēļ ka glābēja nav. 3Kungs, mans Dievs, ja to esmu darījis, ja netaisnība ir manās rokās, 4Ja esmu ļaunu maksājis tam, kas mierīgi ar mani dzīvoja, vai aplaupījis to, kas mani bez vainas apbēdināja, 5Tad lai ienaidnieks manu dvēseli vajā un panāk, lai samin manu dzīvību pie zemes un noliek manu godu pīšļos. (Zela.) 6Celies, ak Kungs, savā dusmībā, stājies pretī manu spaidītāju bardzībai, uzmosties manis labad; tu tiesu turēsi. 7Tautu pulks lai metās ap tevi, bet tu pār to atkal pacelies augstībā. 8Tas Kungs nesīs tiesu tām tautām; tiesā mani, Kungs, pēc manas taisnības un manas bezvainības. 9Lai jel beidzās bezdievīgo niknums, bet stiprini to taisno, jo tu pārbaudi sirdis un īkstis, ak taisnais Dievs! 10Manas priekšturamās bruņas ir Dieva rokā, viņš palīdz tiem sirds taisniem. 11Dievs ir taisns soģis un tāds Dievs, kas ikdienas biedina. 12Ja kas negrib atgriezties, tad viņš savu zobenu trinis, savu stopu uzvilcis un sataisījis, 13Un priekš tā nāvīgus ieročus salicis, savas bultas darījis degošas. 14Redzi, kāds ieņem netaisnību un nesās ar nelaimi, bet dzemdē nieku. 15Tas bedri racis un izmetis, bet iekritis tai bedrē, ko taisījis. 16Viņa ļaunums atgriezīsies uz viņa galvu, un viņa varas darbs nometīsies uz viņa galvas virsu. 17Es slavēšu To Kungu viņa taisnības dēļ, un dziedāšu Tā Kunga, tā visaugstākā, vārdam.