1Dāvida sirds dziesma, pēc: „nesamaitā“; kad Zauls nosūtīja, vaktēt to namu, ka viņu nokautu. Izglāb mani, mans Dievs, no maniem ienaidniekiem, pasargi mani no tiem, kas pret mani ceļas. 2Izglāb mani no ļauna darītājiem un atpestī mani no asins ļaudīm. 3Jo redzi tie glūn uz manu dvēseli, vareni sapulcējās pret mani, lai gan neesmu grēkojis nedz noziedzies, ak Kungs! 4Bez vainas tie tek un sataisās. Uzmosties man palīgā un skaties! 5Tu, ak Kungs, Dievs Cebaot, Izraēla Dievs, uzmosties, piemeklēt visus pagānus, neapžēlojies par nevienu, kas tik viltīgi dodas uz netaisnību. (Zela.) 6Vakarā tie atnāk, rūc kā suņi, un tekā(skraida) apkārt pa pilsētu. 7Redzi, tie ar savu muti plukšķ, zobeni ir viņu lūpās, jo - kas to dzird? 8Bet tu, Kungs, par tiem smiesies, tu apmēdīsi visus pagānus. 9Pret viņu varu es gaidīšu uz tevi, jo Dievs ir mans patvērums. 10Dievs man bagātīgi parāda savu žēlastību, Dievs man liek ar prieku uzlūkot savus pretiniekus. 11Nenokauj tos, ka mani ļaudis to neaizmirst, izklīdini tos ar savu varu, un nogāz tos, ak Kungs, mūsu priekšturamās bruņas! 12Tīri grēks ir viņu lūpu vārdi, tāpēc lai tie top sagūstīti savā lepnībā, viņu lādēšanas un to melu pēc, ko tie runā. 13Izdeldē tos dusmībā, izdeldē tos, ka to vairs nav, un lai atzīst, ka Dievs ir valdītājs iekš Jēkaba līdz pasaules galam. (Zela.) 14Vakarā tie atnāk, rūc kā suņi, un tekā apkārt pa pilsētu. 15Tie skraida šurp un turp barības pēc, un kad nav paēduši, paliek pa nakti. 16Bet es dziedāšu no tava stipruma un teikšu rītos tavu žēlastību, jo tu man esi bijis augsts patvērums un glābšana bēdu dienā. 17No tevis es dziedāšu, mans stiprums, jo tu, Dievs, esi mans patvērums, mans žēlīgais Dievs!