1Dāvida sirds dziesma dziedātāju vadonim, pēc: „mēmais balodis svešumā“; kad Vīlisti Gatā viņu bija saņēmuši. Apžēlojies par mani, ak Dievs, jo cilvēki mani grib aprīt; cauru dienu pretinieks mani apbēdina. 2Mani ienaidnieki cauru dienu mani grib aprīt, jo daudz ir, kas man pretī stāv lepnībā. 3Baiļu dienā es uz tevi paļaujos. 4Iekš Dieva es slavēšu viņa vārdu, es paļaušos uz Dievu un nebīšos; ko miesa man darīs? 5Cauru dienu tie pārgroza manus vārdus, visas viņu domas pret mani ir uz ļaunu. 6Tie turas kopā un glūn, tie apsargā manas pēdas, it kā kas pēc manas dvēseles tīko. 7Vai tad tie ar tādu netaisnību izglābsies? Gāz zemē, ak Dievs, tos ļaudis iekš dusmības! 8Tu skaiti manas bēgšanas, saņem traukā manas asaras; vai tās nav tavā grāmatā? 9Tad mani ienaidnieki griezīsies atpakaļ tai dienā, kad es saukšu; to es zinu, ka Dievs ir ar mani. 10Iekš Dieva es slavēšu to vārdu, iekš Tā Kunga es slavēšu to vārdu. 11Es paļaujos uz Dievu, es nebīšos; ko cilvēki man var darīt? 12Tev, Dievs, es esmu apsolījies, tev es maksāšu pateicības upurus. 13Jo tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, ir manu dvēseli no slīdēšanas, ka es priekš Dieva vaiga staigāju dzīvības gaismā.