1Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kad pravietis Nātans pie viņa nāca, kad viņš bija gājis pie Batzebas. Apžēlojies par mani, ak Dievs, pēc savas žēlastības, izdeldē manus pārkāpumus pēc savas lielās sirdsžēlastības! 2Mazgā mani labi no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem. 3Jo es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir manā priekšā vienmēr. 4Tev vienam es esmu grēkojis un ļaunu darījis priekš tavām acīm, ka tu palieci taisns savos vārdos un šķīsts savā tiesā. 5Redzi, noziedzībā esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ieņēmusi. 6Redzi, tev patīk sirds patiesība, tad dari man zināmu to apslēpto gudrību. 7Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, ka topu šķīsts, mazgā mani, ka topu baltāks nekā sniegs. 8Liec man dzirdēt prieku un līksmību, ka tie kauli līksmojās, ko tu esi satriecis. 9Apslēp savu vaigu no maniem grēkiem un deldē visu manu noziegumu. 10Radi iekš manis, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno iekš manis pastāvīgu garu. 11Nemet mani nost no sava vaiga, un neatņem no manis savu Svēto Garu. 12Atdod man atkal savas pestīšanas prieku, un uzturi mani ar labprātīgu garu. 13Tad es mācīšu pārkāpējiem tavus ceļus, ka grēcinieki pie tevis atgriežas. 14Izglābi mani no asins vainām, ak Dievs, tu Dievs mans Pestītājs; tad mana mēle slavēs tavu taisnību. 15Kungs, atdari manas lūpas, tad mana mute izteiks tavu slavu. 16Jo tev netīk upuris, citādi es to gribētu dot, dedzināms upuris tev nepatīk. 17Dieva upuris ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi tu, Dievs, nesmādēsi. 18Dari labu Ciānai pēc savas labprātības, uztaisi Jeruzālemes mūrus. 19Tad tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un visa(kopējais) sadedzināmais upuris, tad upurēs vēršus uz tava altāra.