1Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz stabulēm. Ak Kungs, klausies uz maniem vārdiem, ņem vērā manas domas. 2Samani manas kliegšanas balsi, mans ķēniņ un mans Dievs, jo es tevi gribu pielūgt. 3Rītos, ak Kungs, klausi manu balsi, rītos es uz tevi gribu sataisīties un skatīties. 4Jo tu neesi tāds Dievs, kam bezdievība patīk; kas ir ļauns, tas pie tevis nepaliek. 5Trakotāji nepastāvēs priekš tavām acīm, tu ienīsti visus ļauna darītājus. 6Tu nomaitā melkuļus, asins vainīgie un viltnieki Tam Kungam ir negantība. 7Bet es iešu tavā namā caur tavu lielo žēlastību, es pielūgšu tava svētuma mājoklī, tevi bīdamies. 8Kungs, vadi mani pēc savas taisnības, manu glūnētāju dēļ, dari līdzenu savu ceļu manā priekšā. 9Jo viņu mutē nav nekādas patiesības, viņu sirdīs ir ļaunums, viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savu mēli tie glauda. 10Sodi tos, ak Dievs, lai tie krīt no saviem padomiem; atstum tos viņu lielos noziegumos, jo tie pret tevi sacēlušies, 11Bet lai priecājās visi, kas uz tevi cerē, mūžīgi lai tie gavilē, jo tu tos pasargi; lai līksmojās iekš tevis, kas tavu vārdu mīļo. 12Jo tu, Kungs, svētīsi to taisno, un to pušķosi ar žēlastību kā ar bruņām.