1Korus bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausāties to, visi ļaudis, grieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji, 2Tā zemi kā augsti, bagāti kā nabagi kopā. 3Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir prātīgas. 4Es griezīšu savu ausi pie viena sakāma vārda, un izteikšu savu mīklu uz koklēm. 5Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums ap mani metās? 6Tie paļaujas uz savu padomu un greznojās ar savu lielo bagātību. 7Savu brāli neviens nevar atpestīt nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu, 8(Jo visai dārga ir viņu dvēseles atpestīšana un no(tā) tam jāatstājas mūžīgi,) 9Ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu. 10Tiešām redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem. 11Tās ir viņu sirdsdomas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu dzīvokļiem līdz radu radiem; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem. 12Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinājās lopiem, ko nokauj. 13Šis ir tas ceļš ģeķiem un tiem, kas viņiem iet pakaļ un kam viņu vārdi patīk. (Zela.) 14Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet tie taisnie par tiem valdīs rītam austot, un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt. 15Bet Dievs atpestīs manu dvēseli no elles varas, jo viņš mani pieņems. (Zela.) 16Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels. 17Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam neies pakaļ. 18Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi teic, ka tu sev labas dienas sagādājis. 19Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam. 20Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj.