1Dāvida pamācīšana. Svētīgs ir tas, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki apklāti. 2Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs noziegumus nepielīdzina, un kura garā viltības nav. 3Kad es klusu cietu, tad panīka mani kauli caur manu kaukšanu cauru dienu. 4Jo tava roka dienām naktīm bija grūta uz manis, ka mans zaļums nokalta kā vasaras bullā. (Zela.) 5Savus grēkus es tev sūdzu un neapklāju savus noziegumus; es sacīju: es izteikšu Tam Kungam savus pārkāpumus, tad tu piedevi manu grēku noziegumus. (Zela.) 6Par to tevi pielūgs visi svētie īstenā atrašanas laikā; tādēļ jebšu lieli ūdens plūdi nāktu, taču tie tos neaizņems. 7Tu esi mans patvērums, no bailēm tu mani pasargāsi; tu liksi atskanēt ap mani pestīšanas gavilēm. (Zela.) 8Es tev došu saprašanu un tev mācīšu to ceļu, pa kuru jāiet; es došu padomu, mana acs būs pār tevi. 9Neesiet kā zirgi un zirgēzeļi, kam prāta nav, kam iemaukti un laužņi jāliek mutē, kad negrib nākt pie tevis. 10Bezdievīgam ir daudz sāpes, bet kas uz To Kungu cer, to žēlastība apkamps. 11Priecājaties iekš Tā Kunga un līksmojaties, jūs taisnie, un slavējiet, visi jūs sirds skaidrie.