1Dziesma pie Dāvida nama iesvētīšanas. Es tevi augsti teikšu, Kungs, jo tu mani augsti esi cēlis, un maniem ienaidniekiem neesi ļāvis priecāties par mani. 2Kungs, mans Dievs, kad es tevi piesaucu, tad tu mani dziedināji. 3Kungs, tu manu dvēseli esi izvedis no elles, tu mani dzīvu esi uzturējis, ka neesmu nogrimis kapā. 4Dziedājiet Tam Kungam, jūs viņa svētie, un teiciet viņa svēto piemiņu. 5Jo viņa dusmība pastāv acumirkli, viņa žēlastība cauru mūžu: vakarā nāk raudāšana, bet rītā prieks. 6Gan es sacīju, kad man labi klājās: es nešaubīšos ne mūžam, 7Jo, Kungs, caur tavu labprātību tu manu kalnu esi darījis pastāvīgu; bet kad tu savu vaigu paslēpi, tad es iztrūcinājos. 8Tevi es piesaucu, Kungs, un pielūdzu tevi, ak Kungs no sirds. 9Kāds labums atlec no manām asinīm, kad es būšu kapā grimis? Vai pīšļi tevi slavēs? Vai tie sludinās tavu patiesību? 10Klausi, Kungs, un apžēlojies par mani: Kungs, esi man par palīgu! 11Manas žēlabas tu esi pārvērtis par līksmību, tu man to maisu esi novilcis un mani apjozis ar prieku. 12Tāpēc tev dziedās mans gods un nestāvēs klusu; Kungs, mans Dievs, es tev pateikšu mūžīgi.