1Dāvida dziesma, kad tas bēga no sava dēla Absaloma. Ak Kungs! cik daudz manu pretinieku! Daudz, kas ceļas pret mani 2Daudz saka uz manu dvēseli: tai pestīšanas nav pie Dieva.(Zela.) 3Bet tu, Kungs, esi par bruņām ap mani, mana godība un kas paceļ manu galvu. 4Es piesaucu To Kungu ar savu balsi, un viņš mani paklausa no sava svētā kalna. (Zela.) 5Es apgūlos un aizmigu, un atmodos, jo Tas Kungs mani uztur 6Es nebīstos no daudz tūkstošiem ļaužu, kas visapkārt pret mani stājās. 7Celies, Kungs, glābi mani, mans Dievs, jo tu visiem maniem ienaidniekiem siti vaigā, tu bezdievīgiem salauzi zobus. 8Pie Tā Kunga ir pestīšana! tava svētība pār taviem ļaudīm! (Zela.)