1Dāvida dziesma. Tevi es piesaucu, Kungs, mans patvērums, nestāvi man klusu; ja tu man klusu stāvēsi, tad es tapšu līdzīgs tiem, kas grimst bedrē. 2Klausi manas sirds lūgšanas balsi, kad uz tevi kliedzu, kad savas rokas paceļu pret tava nama vissvēto vietu. 3Neaizrauj mani ar tiem bezdievīgiem un ļaundarītājiem, kas no miera runā ar savu tuvāko, bet ļaunums ir viņu sirdī. 4Dod tiem pēc tā, ko tie dara, un pēc viņu blēdīgiem darbiem, dod tiem pēc viņu roku darbiem, atmaksā tiem pēc viņu nopelna. 5Jo tie neņem vērā, ko Tas Kungs dara, nedz viņa rokas darbu. Viņš tos sadauzīs un tos neuztaisīs. 6Slavēts lai ir Tas Kungs, jo viņš ir klausījis manas sirds lūgšanas balsi. 7Tas Kungs ir mans stiprums un manas priekšturamās bruņas; mana sirds paļaujas uz viņu, un man top palīdzēts; par to mana sirds priecājās, un es viņam pateikšu ar dziesmām. 8Tas Kungs tiem ir par stiprumu, viņš ir sava svaidītā stiprums un pestīšana. 9Atpestī savus ļaudis un svētī savu īpašumu, un gani tos un paaugstini tos mūžīgi.