1Dāvida dziesma. Mana dvēsele ilgojās, Kungs, pēc tevis. 2Mans Dievs, uz tevi es cerēju, nepamet mani kaunā, lai mani ienaidnieki par mani nepriecājās. 3Jo neviens, kas uz tevi gaida, nepaliek kaunā; tie top kaunā, kas velti dodas uz viltību. 4Kungs, dari man zināmus tavus ceļus, māci man tavas tekas. 5Vadi mani tavā patiesībā un māci mani, jo tu esi mans Dievs un Pestītājs; cauru dienu es tevis gaidu. 6Piemini, Kungs, savu apžēlošanu un savu žēlastību, kas no mūžības. 7Nepiemini manas jaunības grēkus nedz manas pārkāpšanas, bet piemini mani pēc tavas žēlastības, tavas lēnības dēļ ak Kungs! 8Tas Kungs ir labs un taisns, tāpēc viņš grēciniekiem māca to ceļu. 9Pazemīgos viņš vada taisnībā, un māca pazemīgiem savu ceļu. 10Tā Kunga ceļi visi ir žēlastība un patiesība tiem, kas tura viņa derību un liecību. 11Tava vārda dēļ, ak Kungs! piedod manu noziegumu, jo tas ir liels. 12Kas ir tas, kas To Kungu bīstas? tam viņš mācīs to ceļu, kas uzņemams. 13Viņa dvēsele mitīs labumā, un viņa dzimums iemantos zemi. 14Tā Kunga noslēpums ir pie tiem, kas viņu bīstas, un viņa derība tiem dod saprašanu. 15Manas acis vienmēr raugās uz To Kungu, jo viņš izvilks manu kāju no tīkla. 16Griezies pie manis un esi man žēlīgs, jo es esmu vientulis un bēdīgs. 17Mana sirds bailība ir varen liela, izved mani no manām bēdām. 18Uzlūko manas bēdas un manas mokas, un piedod visus manus grēkus. 19Redzi, ka daudz ir manu ienaidnieku, un ka tie ar briesmīgu nīdēšanu mani ienīst. 20Pasargi manu dvēseli un izglāb mani, nepamet mani kaunā, jo es paļaujos uz tevi. 21Sirds skaidrība un taisnība lai mani pasargā, jo es gaidu uz tevi. 22Ak Dievs, izpestī Izraēli no visām viņa bēdām.