1Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kungs, par tavu spēku ķēniņš priecājās, un cik ļoti viņš līksmojās par tavu pestīšanu! 2Tu viņam dod, ko viņa sirds kāro, un neliedzi, ko viņa mute lūdz. (Zela.) 3Jo tu nāci viņam pretim ar labu svētīšanu, tu lieci uz viņa galvu kroni no šķīsta zelta. 4Viņš lūdz no tevis dzīvību, to tu viņam esi devis, ilgu dzīvošanu mūžīgi mūžam. 5Viņam ir liela godība caur tavu pestīšanu, tu lieci godību un jaukumu uz viņu. 6Jo tu viņu iecēli par svētību mūžīgi, savā priekšā tu viņu iepriecini ar prieku. 7Jo ķēniņš cerē uz To Kungu, un caur tā Visuaugstākā žēlastību viņš nešaubīsies. 8Tava roka atradīs visus tavus ienaidniekus, tava labā roka atradīs tavus nīdētājus. 9Tu tos darīsi kā degošu cepli savas dusmības laikā; Tas Kungs tos aprīs savā bardzībā, un uguns tos norīs. 10Viņu augļus tu nomaitāsi no zemes virsas un viņu dzimumu no cilvēku bērniem. 11Jo tie ļaunu pret tevi darījuši, tie izdomāja negantību, bet nespēja to izdarīt. 12Tu darīsi, ka tie griež muguru, savu stopu tu stiepsi pret viņu vaigiem. 13Paaugstinājies, Kungs, savā stiprumā, tad dziedāsim un teiksim tavu varu ar dziesmām.