1Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Debesis izteic tā stiprā Dieva godu, un izplatījums pasludina viņa rokas darbu. 2Diena dienai to liecina, un nakts naktij to dara zināmu. 3Nav ne valodas ne runas, kur viņu balsi nedzird. 4Viņu skaņa iziet pa visu zemes virsu, un viņu valoda līdz pasaules galam. Viņš saulei telti tur darījis. 5Un tā iziet kā brūtgāns no sava kambara, un priecājās kā kāds varonis ceļu tecēt. 6No viena debess gala viņa uzlec un tek apkārt līdz otram galam, un priekš viņas karstuma nekas nav apslēpts. 7Tā Kunga bauslība ir pilnīga un atspirdzina dvēseli, Tā Kunga liecība ir patiesīga un dara neprātīgo gudru. 8Tā Kunga pavēles ir taisnas un dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir šķīsts un apskaidro acis. 9Tā Kunga bijāšana ir šķīsta un pastāv mūžīgi, Tā Kunga tiesas ir patiesība un visas kopā taisnas. 10Tās ir vairāk iekārojamas nekā zelts un daudz tīra zelta un ir saldākas nekā medus un tīrs medus. 11Ir tavs kalps caur tām top skaidri pamācīts, tam ir daudz algas, kas tās tur. 12Kas samana tās maldīšanās? Šķīsti mani no apslēptām vainām. 13Pasargi savu kalpu arī no tīšiem grēkiem, ka tie nevalda pār mani; tad es būšu bezvainīgs un šķīsts no lielām pārkāpšanām. 14Lai tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas tavā priekšā, ak Kungs, mans patvērums un mans Pestītājs.