1Dāvida dziesma. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, ņem vērā manas sirds lūgšanas savas patiesības dēļ, paklausi mani savas taisnības dēļ! 2Un neej sodā ar savu kalpu, jo tavā priekšā neviens, kas dzīvo, nav taisns. 3Jo ienaidnieks vajā manu dvēseli, viņš samin manu dzīvību pie zemes, viņš mani liek tumsībā, kā tos, kas jau sen miruši. 4Un mans gars iekš manis iztvīcis, mana sirds iekš manis nonīkusi. 5Es pieminu senos laikus, es pārdomāju visus tavus darbus, es runāju pie sevis par to, ko tava roka darījusi. 6Es izplešu savas rokas uz tevi, mana dvēsele ir tavā priekšā kā izkaltusi zeme. (Zela) 7Steidzies mani paklausīt, Kungs, - mans gars nonīcis; neapslēp savu vaigu priekš manis, lai netopu kā tie, kas grimst bedrē. 8Liec man agri dzirdēt tavu žēlastību, jo es paļaujos uz tevi; dari man zināmu to ceļu, pa ko man jāiet; jo uz tevi nesās mana dvēsele. 9Izglāb mani, Kungs, no maniem ienaidniekiem, tev es pavēlos. 10Māci man darīt pēc tava prāta, jo tu esi mans Dievs, tavs labais Gars lai mani vada pa taisnu ceļu. 11Tava vārda dēļ ak Kungs, atspirdzini mani, izved manu dvēseli no bēdām savas taisnības dēļ. 12Un izposti manus ienaidniekus savas žēlastības dēļ, un iznīcini visus, kas manu dvēseli apbēdina, jo es esmu tavs kalps.